Dzejnieka māte Emīlija Lizete Čadaraine (dzimusi Freija, 1875-1936) bija pirmā sieviete, kura veidoja un iespaidoja dzejnieka dzīves gaitas. Dzimusi Jaunsesavas muižas "Nordu" mājās. Bērnību pavadījusi Naudītes pagastā. 19. gadsimta beigās kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Dobeli, bet ap 1898. gadu - uz Rīgu. Emīlija Lizete Čadaraine visu mūžu rūpējās par ģimenes labklājību.

Emīlijas māte Tekla Freija meitai iemācīja visus rokdarbus, kas noderēja mājas dekorēšanai - šūšanu, izšūšanu, tamborēšanu un adīšanu. Saglabājušās 96 Emīlijas darinātas telpu tekstilijas. Freiju dzimtas sievietes iedvesmojušās no izsenis slavenajām Zemgales daiļamatniecības tradīcijām. Seno kultūras mantojumu apgūt veicināja tuvumā esošā Kaucmindes mājturības skola.

Emīlijas agrīnais rokdarbu darināšanas laiks sakrita ar gadsimtu miju un dēla Aleksandra piedzimšanu. Par 1. Pasaules kara laikā Krievijā tapušajiem rokdarbiem ziņas nav saglabājušās. Laikā, kad Aleksandrs strādāja Drabešu bērnu internātskolā (1925-1928), viņi bieži viens otram rakstīja vēstules un sūtīja pastkartes. Ciešu saikni ar dēlu māte saglabāja mūža garumā.

Cieņas un mīlestības apliecinājums Čadaraiņu ģimenē ir kā caurviju darbība izstādei, kas veidota no Aleksandra Čaka muzeja krājuma materiāliem.

Izstādi no 3. maija līdz 7. maijam papildinās dzejnieka viesistabā klāts svētku galds ar mātes darinātām tekstīlijām un iegādātiem traukiem.