Kopā ar LNSO uz skatuves kāpa arī starptautisku atzinību guvušais franču čellists Edgars Moro. Uzstāšanos vēroja kultūras ministrs Nauris Puntulis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un daudzi citi.

Vien 28 gadus vecais Parīzes čellists Edgars Moro (Moreau) uz lielās skatuves debitēja 11 gadu vecumā, spēlējot solo Antonīna Dvoržāka Čellkoncertā; šādas grūtības pakāpes skaņdarbs visbiežāk atrodas jau pieredzējušu profesionāļu repertuārā. Kopš šīs debijas ārkārtīgi talantīgais un harismātiskais mūziķis kļuvis par vienu no savas paaudzes spilgtākajiem čellistiem, kurš koncertējis lielākajās pasaules koncertzālēs, agrā vecumā plūcis laurus ietekmīgajos Rostropoviča un Čaikovska konkursos, kā arī muzicējis ar tādiem mūzikas gigantiem kā Jojo Ma, Emanuels Paī, Marta Argeriča, Andrāšs Šifs un daudzi citi. Sastrādājies ar pasaulē atzītiem orķestriem, tai skaitā Londonas Simfonisko orķestri, Romas Svētās Cecīlijas akadēmijas orķestri, Mālera kamerorķestri, Tokijas Metropoles orķestri.

Foto: Ieskats LNSO sezonas noslēguma koncertā.

Koncerta ievadā izskanēja Artura Maskata darbs Cantus diatonicus, kurš piedzīvoja simboliskas apaļās dzimšanas dienas svinības – tieši pirms 30 gadiem Imanta Rešņa vadībā LNSO pirmatskaņoja šo opusu kā tolaik vēl studenta diplomdarbu.

Savukārt kopā ar Edgaru Moro LNSO piedāvāja īstu postmodernās mūzikas pērli – franču meistara Anrī Ditijē (Dutilleux) ap 1970. gadu komponēto čellkoncertu Tout un monde lointain..., kas iecerē balstīts Šarla Bodlēra slavenajā dzejas krājumā "Ļaunuma puķes". Šis darbs ir viens no spožākajiem 20. gadsimtā radītajiem čellkoncertiem.

Koncerta otrajā daļā klausītāji baudīja Sergeja Rahmaņinova Trešo simfoniju, kas tapusi komponista trimdas gados ASV un Šveicē un kas vietumis ir tuva radiniece populārajām “Simfoniskajām dejām”. Vēlīnais Rahmaņinovs uzrunā mūs orķestrāli izteiksmīgi un emocionāli spēcīgi.