Renārs Kaupers atklāj, ka ideja par "Prāta vētru" radusies, strādājot par krūmgriezēju

“14 gadu vecumā vasaras brīvlaikā ar Kasparu Rogu [grupas bundzinieks - red.] cirtām krūmus. Kasparam tiem laikiem bija baigā fīča – pleijeris, ko viņš klausījās ar austiņām. Es palūdzu iedot nedaudz paklausīties, un brīdī, kad uzliku austiņas, mani sasniedza šī brīnišķīgā melodija.

Tā bija "Depeche Mode" dziesma "Behind the Wheel" ar fantastisko Deiva Gāna balsi. Manī kaut kas dziļi mainījās, salūza,” atzīst Kaupers.

Viņš turpina: “Vai kāds ir aizdomājies, kas ir tā nejaušība, kāpēc gadu tūkstošiem uz zemes dzimst vienāds skaits zēnu un meiteņu? Tas ir kāda ļoti pieskatīts process, dievišķās kārtības algoritms. Faktiski zināma nejaušību ķēde noveda arī pie tā, ka togad Jelgavā nolēmām spēlēt kopā.”

Atceroties dažādus "Prāta vētras" vēstures līkločus, mūziķis atzīst, ka tā vai citādi, bet tieši "Depeche Mode" klātbūtne ir zināmā mērā pavadījusi un ietekmējusi "Prāta vētru" arī turpmākajos gados, savu virsotni piedzīvojot laikā, kad mūziķiem no Jelgavas bija izkritusi iespēja iesildīt pasaulslavenās grupas trīs koncertus Baltijā 2001. gadā.

Mazāk zināma ir epizode par "Prāta vētras" sadarbību ar nīderlandiešu fotogrāfu, filmu meistaru un "Depeche Mode" ikoniskā tēla radītāju – Antonu Korvinu. Tieši Korvins radīja gan pašas eseksiešu grupas vizuālo tēlu, gan tās leģendāros askētiskos un melnbaltos videoklipus. Ar slaveno fotogrāfu un tēla veidotāju Prāta Vētras mūziķi sadarbojās 2005. gadā, gatavojot albumu “Četri krasti”. “Strādājot ar Antonu fotostudijā Dānijā un izvēloties pareizos skatuves tērpus, saņēmām nedaudz apstulbinošu jautājumu – vai jums ir četri melni T krekliņi? Viņš to pajautāja mums, latviešiem, kuri bija gatavojušies un katrs līdzi paņēmuši veselu garderobi ar dažādām žaketēm, krekliem, biksēm un citiem aksesuāriem (smaida). Bet tā jau ir, dažreiz mazāk ir vairāk un vienkāršāk ir labāk nekā sarežģītāk. Faktiski tolaik tika ielikti pamati Prāta Vētras vizuālajam tēlam, kādu to pazīstam arī šobrīd,” atklāj Kaupers.

Vaicāts, kā mūziķis sadzīvo ar slavu un vispārēju atpazīstamību, Kaupers norāda, ka “tas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks to pats izjūt un mēģina vai nemēģina izspēlēt. Man liekas, ka arī mana dzīve ir vienkārša un ikdienišķa. Man ir patīkami, ja mani atpazīst un lūdz autogrāfu vai kopā nofotografēties, jo tu redzi, ka tajā mirklī dāvini cilvēkam prieku un laimi.”