“Ir satraukums. Joprojām viņš ir un katrā koncertā,”
stāsta Jubalts. “Jelgavā bija pirmais koncerts, un šis satraukums bija lielāks, kā jau pirms pirmā koncerta, bet arī tagad, kad bijām Valmierā, tas satraukums nekur nepazuda. Un arī Daugavpilī viņš nepazuda.”
Tieši Daugavpilī bijusi sajūta, ka izspēlēsies iepriekšējās tūres scenārijs, kad lijis lietus visu koncertu, taču brīdī, kad bijis jākāpj uz skatuves, lietus mākoņi pazuduši un parādījusies skaista varavīksne – kā zīme, ka viss būs labi.
“Cilvēki, es domāju, izbaudīja tieši tāpat kā mēs, un kaut kā ļoti spēcīga vienotības sajūta bija,” par koncertu stāsta ģitārists.
“To grūti pat aprakstīt. Līdzīgi kā grāmatās – mēs paši varam iztēloties, ko domā galvenais varonis, ka viņš stāsta vai apraksta, piemēram, kādu vietu vai notikumu.
Tāpat man arī būs ļoti grūti izstāstīt tās emocijas, ko mēs sajūtam uz skatuves, spēlējot dziesmas un tiešām sajūtot to enerģiju no cilvēkiem, ko viņi mums dod atpakaļ.”
“Lasot komentārus un ko personīgi raksta cilvēki, satiekot uz ielas, tiešām šīs atsauksmes ir ļoti labas. Tādas pat, varētu teikt, sirdi plosošas, jo šie stāsti, ko cilvēki stāsta, – kā viņi ir braukuši, kā viņi gatavojušies, kā viņi gaidījuši, cik viņi dienas vai pat arī nedēļas līdz tūrei ir klausījušies visus “Prāta Vētras” albumus,” stāsta Jubalts.