Ko varam sagaidīt jūsu koncertā Mežaparkā?

Mūsu koncertu programma ir mainījusies kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Mēs turpinām koncertēt, un tā ir mūsu reakcija pret karu.

Tas ir veids, kā mēs parādam cīņassparu.

Šim nolūkam par godu esam izveidojuši arī jaunus videomākslas darbus, kas reflektē mūsu attieksmi pret notiekošo. Šo darbu autori vidū ir tādi mākslinieki kā Serhī Jarmolenko, Serhī Maidukovs un Marusja Rudska, tāpat iekļauti mākslinieka Oleksandra Gļadelova veidotie attēli.

Mēs vēlamies, lai cilvēki saprot to, kas patiesībā notiek Ukrainā, arī emocionālā līmenī.

Pirms un pēc koncertiem esam daudz sarunājušies ar saviem klausītājiem, un šķiet, ka mums ir izdevies nodot pareizo vēstījumu.

Vai kā mūziķi no Ukrainas šobrīd izjūtat pastiprinātu atbalstu no citu valstu klausītājiem?

Mēs kā Ukrainas mākslinieki nešaubīgi saņemam daudz atbalsta, un tas ir visur – no Rīgas līdz pat Gruzijai, ASV, Francijai, Vācijai, Itālijai.

Protams, daudz kur pastāv arī neskaidrības. Piemēram, daudziem cilvēkiem joprojām nav skaidrs, kurš un kādēļ sāka šo karu, lai gan, mūsuprāt, ir skaidrs, ka karu sāka Krievija un bez iemesla.

Katrā ziņā viņu argumenti un motivācija - tas nav nopietni.

Krievija nerīkojas racionāli, un karā kaut ko uzvarēt ir grūti. Valstis cieš zaudējumus – cilvēciski, politiski, ekonomiski. Vienīgais iemesls, ko Krievija ir uzrādījusi šī kara sākšanas sakarā, ir tas, ka viņi gluži vienkārši to var.

Krievijai ir ieroči, gāze, nafta, tā kontrolē pusi pasaules, un viņiem likās, ka tas būs viegli.

Viņiem likās, ka tie okupēs Gruziju tāpat kā Krimu un Donbasa reģionu. Tad nu Krievija vēlas okupēt visu Ukrainu.

Un ukraiņi parādīja, ka tā nebūs.

Ukraiņi parādīja, ka viņi ir gatavi cīnīties par savu un savu bērnu brīvību. Krievijai un visai pasaulei ir jāsaprot, ka Ukrainai ir tiesības uz savu, demokrātisku, valsti – tādu valsti, kādu vēlamies būvēt mēs paši.

Kāda ir jūsu personīgā pieredze Ukrainas kara sakarā, vai jūsu ģimene un draugi joprojām atrodas tur, un kā viņiem šajā laikā klājas?

Vissmagākā bija pati pirmā Ukrainas kara diena, mums bija jādodas uz koncertu. Piecos no rīta sapratām, ka ir sācies karš.

Kad ieraudzījām pirmās ugunis, cilvēki Kijivā apjauta, ka viņu dzīve un valsts mainās uz visiem laikiem.

Armijas spēki, Ukrainas kareivji un iedzīvotāji ir paveikuši neiedomājami daudz. Kopš kara sākuma esam piedzīvojuši milzu zaudējumus, un tie tikai turpināsies.

Taču jau kopš pirmajām dienām Ukraina parādīja, ka nepadosies. Pasaule saprata, ka nekā nebūs. Mēs uzvarēsim. Lielākā daļa mūsu ģimenes locekļu atrodas Ukrainā, un mēs regulāri sazināmies.

Katra diena sākas ar pārbaudi, kur kādas raķetes ir kritušas, kurās pilsētās. Mūsu draugi un ģimene atrodas dažādās Ukrainas pilsētās, un, protams, katrs saraksts ar bojāgājušajiem arī mūsos iedzen bailes.

Daļa no mūsu cilvēkiem joprojām uzturas daļēji okupētajās teritorijās. Mums šī ir smaga tēma, jo tās ziņas, ko saņemam no turienes, ir kaut kas drausmīgs.

Mēs ceram, ka Ukraina kļūs brīva pēc iespējas ātrāk un atjaunos savu neatkarību tā, kā tas bija 1991. gadā.

Ukrainā pašlaik ir bīstami atrasties jebkur, uz katra stūra tevi sagaida nāves briesmas, tu vari nomirt jebkurā brīdī, turklāt tas viss turpinās jau pusgadu. Tas ir traģiski un šokējoši.

Biļetes uz koncertu vēl ir pieejamas www.bilesuparadize.lv.