2019. gadā Kļaviņa par savu dokumentālo debijas filmu "Zorjana Horobraja" saņēma Lielā Kristapa balvu.

Tas bija stāsts par jaunu sievieti, kurai pirmais bērniņš piedzimis 17 gadu vecumā un drīz pieteicies otrais. Par jaunību, mīlestību, ģimeni, trūkumu, dzīves grūtībām un lielajām izvēlēm.

Šā gada martā pirmizrādi piedzīvoja Elitas otrā dokumentālā filma "Iļģuciema māsas", kas tapusi ilgi un iejūtīgi.

Tā vēsta par to, kā cietuma teātra pulciņā kopā ar profesionāliem aktieriem tiek iestudētas Čehova "Trīs māsas".

Bet daudz vairāk vēsta par pašām ieslodzītajām sievietēm un viņu dzīves šausmīgajām drāmām.

No 9. septembra Jaunajā Rīgas teātrī skatītājus gaida Elitas Kļaviņas veidotā izrāde "Es atgriežos no tālienes". Pirmajā daļā būs franču rakstnieces un dramaturģes Klodīnes Galeā lugas iestudējums, otrajā daļā — dokumentālā filma "Iļģuciema māsas".

"Situācija ir šausmīga. Tas, ko es cietumā saklausījos… Tie ir šokējoši stāsti par ārprātu, ko sievietēm nodarījuši tēvi, brāļi, onkuļi un vīri.

Radi, paziņas un kaimiņi par to zināja.

Sarmīte ar putekļusūcēja metāla stobru bija sasista zila, nonāca slimnīcā. Un viņu palaida mājās atpakaļ pie varmākas," apskaužami skaidro situāciju par sieviešu likteņiem, kuras nonākušas Iļģuciema cietumā, intervijā iezīmē režisore Elita Kļaviņa.

Vairāk par teātra pirmizrādi un režisores pieredzi procesā lasi žurnāla "Ir" jaunākajā numurā!