XXVII Vispārējiem dziesmu un XVII Deju svētkiem vajadzēs ap 15,5 miljoniem eiro, kas ir par trešdaļu vairāk, nekā bija plānots. Pieauguši gan objektu nomai, gan ēdināšanai, gan citiem pakalpojumiem plānotie izdevumi, vēstīts laikrakstā "Diena".
Sadārdzinājums būs milzīgs. Dziesmu un deju svētku budžeta cīņas
Dziesmu un deju svētku padome lūgs iekļaut nākamā gada valsts budžetā papildu finansējumu, lai neciestu ne lielā notikuma saturs, ne dalībnieki.
Šobrīd valsts budžeta dotācija svētkiem ir 6,5 miljoni eiro, 3,5 miljoni eiro plānoti kā pašu ieņēmumi – tātad kopumā 10 miljoni eiro, vēstīja "Diena".
Svētku nedēļas pasākumiem vajadzīgi 4,7 miljoni eiro, rīkošanas izdevumiem – 10,6 miljoni eiro. Liela daļa no tiem jānovirza norises vietu nomai.
Par divām lielākajām – Arēnu Rīga un Mežaparka Lielo estrādi – tiek prasīti attiecīgi 226 124 eiro un 102 850 eiro, bet par Daugavas stadiona, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautības objekts, izmantošanu – 700 000 eiro.
2018. gadā tie bija 100 000 eiro.
Taču rīkotāji nav gatavi ar to samierināties un skaidros, kas veido tik lielu sadārdzinājumu, kā arī cer vienoties par mazāku summu.
Padomes locekļi atgādināja, ka stadionā tika ieguldīti tik lieli līdzekļi ne tikai sporta, bet arī Deju svētku atbalstam. Ieraugot tik milzīgu summu, izskatās, ka tas ir aizmirsies.
Arī finanšu ministra padomniece Karina Ploka (JV) norādīja, ka nav pieņemami, ka kāds šo pasākumu grib izmantot kā peļņas avotu.
Vairāk lasi laikrakstā "Diena"!