Šo stāstu kādā mežā vizuāli iemūžinājis jau pieredzējušais video, reklāmu un dokumentālu filmu režisors Uģis Olte, kura meistardarbu kalvē iekļaujas arī odiozā dokumentālā filma par grupas “Laibach” koncertu Ziemeļkorejā – “Atbrīvošanas diena”.

Šoreiz “Kultūras ekspresī” iztaujājām Uģi Olti par dažādiem māņiem, par režisora profesiju un, protams, vēl šādām tādām citām lietām.

Ja būtu jānosauc atsauces un iedvesma no filmu industrijas, tad kādas tās būtu "Upurgas" gadījumā un kas tev šajos kino darbos visvairāk ir paticis?

Ir trīs filmas, kurās man patīk, kā ir attēlota daba un tās daba.

“Twin Peaks” seriāls, nepārspējams tajā skaņas un attēla simbiozē, kas uzbur trauksmi par to, ka dabā aiz acīmredzamā varētu būt vēl kaut kas.

Andreja Tarkovska “Stalkers” - filmā piedzīvojamās pāraugušās vasaras pļavas un apdrupušās, dabas pārņemtās hidroelektrostacijas faktūras ir tieši precīzs manu bērnības atmiņu un sapņu materiāls.

“Annihilation” ir filma, kuras galvenā varone ir daba, kas piedzīvo krāšņu transformāciju. Gluži kā “Upurgas” varoņi.

Kā sevi motivēt, lai darbs kino un citu darbu režijā pavisam neapniktu?

Cenšos izdomāt un radīt tādus filmējamus notikumus, kurus pašam būtu aizraujoši izdzīvot. Tā ir mana universālā recepte nesadegšanai.

Kas filmas "Upurga" veidošanas gaitā bija visgrūtākais un kā jūs ar to tikāt galā?

Pierunāt izpildproducentes nevilkt uz filmēšanas vietām Ogres ielejas savvaļā portatīvās tualetes.

Ierastā filmēšanas laukuma komforta un infrastruktūras trūkums bija šīs filmas tapšanas zīme, kas gan prasīja rūpīgāk nekā ierasts gatavoties, bet noteikti to padarīja arī neaizmirstamāku kā citi darbi.

Kā visvairāk trūkst latviešu kino un kādēļ?

Trūkst stāstu, kas notiek mūsdienās, trūkst vitalitātes un humora, trūkst to lietu, kas nevar notikt dzīvē, bet tikai kino.

Tas tāpēc, ka pārāk daudz skatāmies atpakaļskata spogulī uz savu kopīgo pagātni un bieži aizmirstam, ka kino var lietot ne tikai propagandai. Bet arvien biežāk redzu, ka šīs pazīmes sāk savīst un zaudēt savu izplatību. tas priecē.

Kas ir savādākie un absurdākie latviešu māņi (māņticības un maģiskās domāšanas kontekstā), ko tev ir nācies dzirdēt?

Tas, ka uz mūsu zarnu sieniņām dzīvo Sistēmas iepotēts Serpents, kas kontrolē mūsu domas un emocijas.

No senākiem laikiem - ieteikumi noteiktos apstākļos neskatīties atpakaļ, jo citādi notiks kas traģisks. Šī ir ļoti jaudīga shēma, kurā ir dabiski iebūvēta spriedze. Der arī kā atbilde uz iepriekšējo jautājumu.