Žurnālista profesija - bīstama pat demokrātiskās valstīs

TVNET
Žurnālista profesija - bīstama pat demokrātiskās valstīs
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: publicitātes

Pat demokrātiskās valstīs žurnālisti arvien biežāk piedzīvo uzbrukumus. HBO dokumentālā filma "Endangered" ("Apdraudēti") atspoguļo četrus žurnālistus ASV, Brazīlijā un Meksikā, kuri, veicot savus darba pienākumus, saskaras ar verbālu un fizisku vardarbību un pat izrēķināšanos no valdības puses.

Esam pieraduši domāt, ka preses brīvība ir apdraudēta autoritārās valstīs un diktatūrās. Piemēram, Krievijā jau vairākus gadus vairumam neatkarīgo mediju savus materiālus nācās marķēt kā "ārvalstu aģentu" veidotu saturu, tiem tika uzlikti nesamērīgi lieli sodi un to redakcijās veiktas kratīšanas. Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā no Krievijas tika izspiesti visi neatkarīgie mediji - tie pat nedrīkstēja notiekošo saukt par karu, baidoties no Vladimira Putina režīma represijām. Neatkarīgie žurnālisti pārcēlās uz citām valstīm, tai skaitā Latviju, lai varētu turpināt darbu.

Arī Baltkrievijā pēc 2020.gada prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem protestiem, ko Aleksandra Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda, ir bīstami būt neatkarīgam žurnālistam. 2021.maijā Minskā nelikumīgi tika nosēdināta "Ryanair" pasažieru lidmašīna, lai apcietinātu opozīcijas kanāla "Nexta" veidotāju Romānu Protaseviču un viņa draudzeni. Ieslodzījumā Baltkrievijā atrodas vēl vairāki desmiti žurnālistu.

Taču žurnālistiem par savu drošību arvien biežāk jābaidās arī demokrātiskās valstīs. Dažreiz tas izpaužas kā verbāli vai fiziski uzbrukumi, ziņojot no protestu vietas. Atsevišķi politiķi - piemēram, ASV bijušais prezidents Donalds Tramps - savus sekotājus kūda pret tradicionālajiem medijiem un to žurnālistiem, kuri par viņiem publisko neglaimojošu informāciju. Rezultātā žurnālisti, kuri ziņo no Trampa atbalstītāju mītiņiem, mēdz saskarties ar verbāliem uzbrukumiem.

Savukārt tādās valstīs kā Brazīlija valdībai pietuvinātie kanāli tiek izmantoti nomelnošanas kampaņām pret žurnālistiem, kuri pēta lietas, ko ietekmīgākie politiķi labprātāk atstātu nepētītas. Šogad Brazīlijas prezidentam Žairam Bolsonaru, kuru mēdz saukt par "Brazīlijas Trampu", tiesa lika maksāt morālo kompensāciju laikraksta "Folha de Sao Paulo" žurnālistei Patrīcijai Kampusai Mello. Bolsonaru bija nepatiesi apgalvojis, ka viņa piedāvājusi seksu apmaiņā pret informāciju pētījumam par 2018.gada Brazīlijas prezidenta vēlēšanām. 

Citviet žurnālisti saskaras ar fizisku vardarbību vai arestiem no policijas puses, kad dara savu darbu - ziņo no protestiem. Piemēram, 2020.gada maijā Mineapolisā policija bez acīmredzama iemesla aizturēja CNN žurnālistu komandu brīdī, kad tā tiešajā ēterā ziņoja no vietas, kur bija izklīdināti vardarbīgos grautiņos pāraugušie protesti. Tikmēr Meksikā žurnālisti nereti tiek vardarbīgi aizturēti, ziņojot no protestiem, un 2022.gada pirmajos astoņos mēnešos tur nogalināti vismaz 13 žurnālisti - lielākais skaits, kāds jebkad dokumentēts, ziņo organizācija "Committee to Protect Journalists" (CPJ).

Kāpēc žurnālista profesija kļūst aizvien bīstamāka pat valstīs ar demokrātiski vēlētu valdību? Organizācija "Reporters Without Borders" (RSF), kas katru gadu apkopo Preses brīvības indeksu, to skaidro ar "ziņu un informācijas haosa katastrofisko iespaidu", kur neregulētā interneta ekosistēmā zeļ viltus ziņas un propaganda.

"Demokrātiskajās sabiedrībās pieaug sašķeltība; tas ir rezultāts plašai "viedokļa mediju" izplatībai pēc "Fox News" modeļa un dezinformācijas vidēm, ko pastiprina sociālo tīklu algoritmi," RSF raksta 2022.gada ziņojumā. "Starptautiskajā līmenī demokrātijas vājina asimetrija starp atvērtām sabiedrībām un despotiskiem režīmiem, kuri kontrolē savas valsts medijus un tiešsaistes platformas, vienlaicīgi izvēršot propagandas karus pret demokrātiskām valstīm. Polarizācija abos šajos līmeņos pastiprina saspīlējumu.

Filmas "Endangered" treileris: 

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu