Karš tā vai citādi skar katru no viņām – kopā ar miljoniem citu cilvēku. Karolīna Ņujorkā strādā Francijas vēstniecībā, palīdzot kārtot vīzu jautājumus, sūtot paciņas bāreņiem, uzklausot dažādus bēdu stāstus un meklējot tiem risinājumu. Herta studē medicīnu un par visu vairāk vēlas strādāt par ārsti – pat tad, ja “valsts iestāde” izrādās Rāvensbrikas koncentrācijas nometne, kur ieslodzītās sievietes “ārstē” gāzes kameras un nāvējošas injekcijas. Bet skaistajā Polijas pilsētā Ļubļinā Kasja kopā ar māti un māsu kopš kara sākuma darbojas pagrīdē, glābjot poļus un ebrejus un sabotējot okupācijas varas noteikumus.

Kad notiek paredzamais - Kasju notver un nosūta uz Rāvensbriku, notikumi kļūst vēl spraigāki. Kopā ar daudzām citām sievietēm Kasja kļūst par “trusīti” – viņas izmanto, lai pētītu zāļu iedarbību uz inficētām brūcēm. Par spīti nometnes šausmām, Kasja ir nolēmusi cīnīties un Rāvensbrikā notiekošo atklāt pasaulei. Karš tuvojas beigām un nometnes vadība ir gatava uz visu, lai “trusīšu” stāsts tiktu iznīcināts kopā ar tā dalībniecēm, taču šajā sacensībā ar nāvi uzvar ieslodzītās. Viņu stāsts šķērso kontinentus – no Ņujorkas līdz Parīzei, Vācijai un Polijai, Karolīnai un Kasjai cenšoties panākt taisnīgumu tiem, kurus vēsture ir aizmirsusi.

Kas nosaka cilvēku likteņus – apstākļi vai cilvēks pats? Kas drīzāk ir cilvēcība – spēja saglabāt sirdsapziņu jebkādos apstākļos vai spēja izdzīvot par katru cenu? Šie ir jautājumi, kurus sev varam uzdot miera laikā, taču ekstremālos apstākļos pārdomām laika nav, notikumi seko cits citam tik strauji, ka ikviens solis iegūst vēsturisku nozīmi…

Marta Hola Kellija ir amerikāņu rakstniece un žurnāliste. “Ceriņu meitenes” ir viņas pirmais romāns, taču tajā aprakstītais balstīts uz patiesiem notikumiem.

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule.