Latviešu dēkainis krievu armijā

Sejas.lv
Latviešu dēkainis krievu armijā
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Grāmatas pirmais vāks.

Iznākusi grāmata, kura vēsta par latviešu jaunekļa dienesta gaitām padomju Krievijā – Ērika Streiča “Latviešu dēkainis krievu armijā”. Īsu priekšvārdu grāmatai uzrakstījis rakstnieka brālis, pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs.

Tas ir spilgts un humorpilns apraksts par laiku, kad gandrīz ikviens jauns vīrietis pēc pilngadības sasniegšanas bija spiests divus vai trīs gadus pavadīt tālu prom no mājām. Kā liecina nu jau vairāku latviešu autoru stāsti par armijas laiku, lielākoties tā bija īsta izdzīvošanas skola ar absurda elementiem, turklāt dienesta laiks bija samērā smags pārbaudījums arī tāpēc, ka jaunie cilvēki bija pilnībā pakļauti armijas vadības patvaļai.

Televīzijas režisore un rakstnieka dzīvesbiedre Maija Migla-Streiča saka: “Grāmatā aprakstītas latviešu un igauņu puišu gaitas krievu armijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Trulums un loģiskā saprāta trūkums, kas tajā valdīja toreiz, šķiet, nav mainījies, bet kļuvis tikai vēl dziļāks un noziedzīgāks. Bet jaunība un izcila humora izjūta to padarīja panesamu, un krievu militāristu īstā seja te atklājas zem daudziem slāņiem.”

Grāmatā spilgti aprakstītas gan armijā dienošo puišu blēņas un ēverģēlības, gan komandējošā sastāva vājības un dīvainības, bet te ir arī stāsti, kas liek sirdij sažņaugties līdzjūtībā. Tie vēsta par kļūmēm un avārijām, kuras padomju Krievijas armijā notikušas bieži, un lielākoties ar upuriem. To skaitā ir ne vien armijā dienošie jaunieši, bet arī civiliedzīvotāji – turklāt tā ir informācija, kuru velti meklēt oficiālajās vēstures annālēs. Kad, piemēram, 1972. gadā avarē armijas lidmašīna, nogāžoties uz bērnudārza, avārijas sekas tiek novāktas zibenīgi: “Kur dienu iepriekš bija bērnudārza komplekss, tā vairs nebija. Tajā vietā bija puķu klumbas, zaļa zālīte, soli, kur apsēsties, un no vakardienas notikumiem un kādreizējā bērnudārza nebija ne miņas.”

Ēriks Streičs arī uz skarbiem notikumiem spēj palūkoties ar smaidu, rādot dzīvi no krāsainākās puses pat pelēki baisajā armijas vidē. Viņam šo laiku palīdz izturēt jaunība un dvēseles gaišums, arī šajā pelēkumā atrodot gan patiesu draudzību un sirsnīgu pieķeršanos, gan labus cilvēkus, kas palīdz, pamāca un glābj pat visnotaļ kritiskās situācijās.

Šī ir grāmata, kuru vajadzētu izlasīt kaut vai tāpēc, lai zustu ilūzijas par to, kāda bija dzīve Padomju Savienībā. Atskaitēs un laikrakstos jau viss bija lieliski, taču realitāte no oficiālajām ziņām atšķīrās dramatiski…

Pieejama arī e-grāmata.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu