PĒTĪJUMS ⟩ Kāds ir labums no sabiedriskajiem medijiem Latvijā?

Sejas.lv
Kāds ir labums no sabiedriskajiem medijiem Latvijā?
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un portāla LSM.lv – satura sasniedzamība 2022. gadā ir 82%, liecina pētījuma “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums” dati.

Aptauju īstenojis neatkarīgs eksperts – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis. Iedzīvotāju aptauja ir pirmā daļa no sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma novērtēšanas metodoloģijas.

Pirmais solis sabiedriskā pasūtījuma izvērtējumā

Sabiedriskā labuma iedzīvotāju aptauja ir daļa no 2021. gadā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP) apstiprinātās sabiedriskā labuma novērtēšanas metodoloģijas, kas izveidota ar mērķi veikt regulāru, daudzpusīgu un vienotu novērtējumu Latvijas sabiedrisko mediju sniegtajam sabiedriskajam labumam un iegūt atgriezenisko saiti sabiedriskā pasūtījuma pilnveidei.

Aptauja “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums” ir pirmais solis sabiedriskā pasūtījuma izvērtējumā.

“Esmu pateicīgs, ka sabiedriskie mediji neapstājas pie aptaujas rezultātu vidējo aritmētisko aprēķina, bet gan padziļināti vēlas noskaidrot dažādu sabiedrības grupu vēlmes, noskaņojumu un attieksmi pret sabiedrisko mediju veikumu.

Šāda pieeja liecina, ka

sabiedriskie mediji spēj ne vien sasniegt vairumu Latvijas iedzīvotāju, bet arī uzklausīt un ņemt vērā tiem veltīto konstruktīvo kritiku,” norāda aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.

Sabiedriskie mediji sasniedz 4 no katriem 5 iedzīvotājiem

Sabiedriskā labuma novērtējumā iekļauti tādi indikatori kā sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums, sasniedzamība, kvalitāte, ietekme, ieguldīto līdzekļu atdeve un karš Ukrainā.

Vērtējot sasniedzamību, aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrisko mediju kopējā sasniedzamība 2022. gadā ir 82% – tie sasniedz aptuveni četrus no katriem pieciem iedzīvotājiem.

Joprojām visbiežāk iedzīvotāji tiek sasniegti t.s. tradicionālajos kanālos, taču arvien pieaug digitālo kanālu nozīme.

Iedzīvotāji, kuri nelieto sabiedriskos medijus, visbiežāk norāda, ka tiem neinteresē Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio piedāvātais saturs, savukārt

LSM.lv gadījumā ievērojami biežāk respondenti norādījuši, ka izvēlas alternatīvus medijus – tādus, kurus neveido profesionālas mediju organizācijas, piemēram, tērzētavas Telegram, Whatsapp, kā arī dažādu organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes un blogus, jo tie piedāvā tādu informāciju, kas citur nav pieejama.

Latvijas Radio izdevies saglabāt augstu sabiedrības uzticēšanās līmeni

Viens no būtiskākajiem rādītājiem sabiedrisko mediju “Ietekmes” indikatorā ir uzticēšanās.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem ir būtiski augstāka nekā komercmedijiem un valsts pārvaldei.

Turklāt to vidū, kas patērē sabiedriskos medijus, uzticēšanās valsts pārvaldei ir augstāka nekā to vidū, kuri ikdienā sabiedriskos medijus nelieto.

2022. gadā Latvijas Radio uzticas 39%, Latvijas Televīzijai – 38% aptaujāto, LSM.lv – 32%.

“Sabiedrības uzticēšanās ir mediju pastāvēšanas pamats. Ir liels gandarījums, ka Latvijas Radio izdevies saglabāt augstu sabiedrības uzticēšanās līmeni par spīti ļoti sarežģītiem apstākļiem.

Latvijā vēsturiski ir problēmas ar uzticēšanos medijiem, ne velti tā ir zemāka nekā pārējās Baltijas valstis.

Mērķtiecīgi organizēti uzbrukumi sabiedriskajiem medijiem turpinās joprojām, un sociālās tīklošanās platformas tiem ir kļuvušas par efektīvu rīku.

Protams, mēs apzināmies, ka Latvijas Radio klausītājs pamatoti ir ļoti prasīgs.

Mēs ne dienu nevaram atslābt un aizmirst, ka sabiedrība no mums sagaida visaugstākos profesionālās darbības un ētikas standartus, kā arī viņu daudzveidīgajām interesēm atbilstošu saturu,” norāda Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.

Vērtēts arī kara Ukrainā atspoguļojums

Kopš šī gada 24. februāra sabiedrisko mediju saturs operatīvi un ievērojami mainījās, būtisku daļu aizņem kara Ukrainā atspoguļojums. Visbiežāk respondenti ir apmierināti ar sabiedrisko mediju sniegumu par šo tematiku.

“Pirmo reizi sabiedriskā labuma mērījumā tika iekļauts jautājums par kara Ukrainā atspoguļojumu.

Tas ir ļoti augsts novērtējums, jo šis gads līdz šim mums neapšaubāmi pagājis Ukrainas zīmē. Šie ir jauni apstākļi gan mums, gan mūsu auditorijai.

Sabiedrība ļoti rūpīgi sekojusi līdzi mūsu saturam, un tai ne mirkli nav bijis vienalga, ko un kā stāstām, tas uzlicis vēl lielāku atbildību izvērtēt visu, kas parādās ēterā,” stāsta Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe.

Identificēti jautājumi, pie kuriem jāturpina strādāt

Plānots, ka sabiedriskā labuma novērtējums būs viens no vērtīgākajiem datu avotiem, kas sniegs salīdzināmus un pēctecīgus datus par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu, kā arī iesaistīs sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.

“Pētījums identificē arī jautājumus, pie kuriem sabiedriskajiem medijiem jāturpina strādāt – jāpalielina kvalitatīva satura pieejamība dažādās digitālajās platformās, īpaši domājot par gados jaunākas auditorijas sasniedzamību,

jānodrošina vēl lielāka viedokļu dažādība, jāpiedāvā sabalansētāks dažādu sabiedrības grupu atspoguļojums, jāveicina satura apjoma kāpināšana par zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un citiem mūsdienu sabiedrību un tās ikdienu ietekmējošiem un transformējošiem procesiem,” atzīst SEPLP loceklis Jānis Eglītis.

Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.lv turpina sadarbību ne vien kopīga satura veidošanā, bet arī sabiedrības informēšanā par mediju mērķiem un uzdevumiem, uzsverot, ka neatkarīgi un spēcīgi sabiedriskie mediji ir Latvijas demokrātijas pamats.

No 25. oktobra kopīgā kampaņā ar vēstījumu “Latvijas sabiedriskie mediji. Mani. Arī tavi” klausītāji, skatītāji un lasītāji tiek aicināti izvēlēties sabiedriskos medijus kā uzticamāko un kvalitatīvāko informācijas avotu.

Par “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma” pētījumu

Aptaujas “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums” mērķis ir sniegt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.

Aptauju „Latvijas sabiedrisko mediju sabiedrības labums” 2022. gadā īstenojis neatkarīgs eksperts: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis (Dr. sc. soc.). Dati ievākti no 2022. gada 30. maija līdz 25. jūnijam tiešsaistē, kopumā aptaujājot vairāk nekā 3500 respondentus.

Sabiedriskā labuma novērtējuma metodoloģija paredz trīs pētniecības etapus – iedzīvotāju aptauju, ekspertu vērtējumu un visu iepriekš iegūto datu analīzi.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu