“Šāds pētījums ir ļoti nozīmīgs visiem mūzikas nozarē iesaistītajiem – autoriem, mūziķiem, producentiem un pasākumu organizētājiem,” norāda LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

"Lai veiksmīgi darbotos nozarē, ir nepieciešams zināt sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā, šis pētījums ļauj ieskatīties sabiedrības uzskatos saistībā ar mūzikas patēriņu un ļauj izdarīt secinājumus, lai nozare veiksmīgi varētu plānot savu darbību.

Turklāt pētījums tiek veikts jau vairākus gadus, tādēļ ļauj izvērtēt mūsu iedzīvotāju paradumus dinamikā," uzsver Liena Edvardsa.

Pētījums sniedz datus par Latvijas sabiedrības mūzikas gaumi, žanru izvēli un mūzikas klausīšanās paradumiem.

Piemēram, žanru izvēlē liels pārsvars vēl joprojām ir popmūzikas žanram, kuru izvēlas 36% aptaujāto.

Popmūzikai ar 17% seko rokmūzika, trešo vietu iegūst elektroniskā mūzika ar 9%, ar minimālu pārsvaru (par 1%) pārspējot šlāgermūziku 8%.

Populārāko klausītāju izvēļu piecniekā iekļuvuši arī hiphopa žanrs un klasiskā mūzika, dalot šo vietu ar indie/alternatīvo mūzikas žanru, katram iegūstot 5% klausītāju balsu.

Neapšaubāmi interesantus datus sniedz atbildes par mūzikas klausīšanas un iegūšanas veidiem.

Absolūts vairākums – 93% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ikdienā klausās mūzikas ierakstus, bet tikai aptuveni ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju ir tērējusi naudu mūzikas ierakstu iegādei.

Taču būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri mūzikas ierakstu iegādei ir tērējuši vairāk par 100 eiro gada laikā, savukārt, aptuveni desmitā daļa – 8% iedzīvotāju – mūzikas ierakstu iegādei, straumēšanas servisu abonementiem gada laikā tērē tikai līdz 10 eiro.

Pētījums parāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šo iedzīvotāju īpatsvars ir būtiski samazinājies. 6% iedzīvotāju mūzikas iegādei gadā tērē no 11 līdz 30 eiro, bet 9% virs 30 eiro.

Visbiežāk izmantotais mūzikas iegādes avots ir straumēšanas servisi (piemēram, Spotify, Deezer u.c.), kurus mūzikas iegādei izmanto 16% Latvijas iedzīvotāju, tikmēr 2% mūzikas ierakstus iegādājas veikalā vai internetā CD vai DVD formātā, 1% tos iegādājas par maksu, lejuplādējot internetā, un 1% mūzikas ierakstus iegādājas veikalā vai internetā vinila plašu formātā.

Savukārt lielākā daļa iedzīvotāju mūzikas ierakstus neiegādājas - 39% mūzikas ierakstus klausās bezmaksas interneta vietnēs (Youtube, interneta radio u.c.), kā arī 33% radio.

No tiem iedzīvotājiem, kuri biežāk iegādājas mūzikas ierakstus ir 18-29 gadus veci iedzīvotāji, skolēni, studenti, rīdzinieki, kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē virs 1000 EUR mēnesī.

Atbildes uz jautājumiem par to, kur visbiežāk iedzīvotāji klausās mūziku, absolūtais vairākums – 44% klausās mūziku, pārvietojoties ar transportlīdzekli, 30% iedzīvotāju dod priekšroku mūzikas atskaņošanai mājās, bet 9% to klausās savā darba vietā un 7% pārvietojoties ar kājām.

Biežāk, pārvietojoties ar transportlīdzekli, mūzikas ierakstus salīdzinoši biežāk klausās vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti pēc nodarbošanās, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem gan personīgajiem ienākumiem, gan ienākumiem uz vienu cilvēku ģimenē, iedzīvotāji, kuru ģimenē ir 4 un vairāk cilvēki, kā arī tie iedzīvotāji, kuri mūziku klausās radio.

Kā liecina 2022. gada aptaujas rezultāti, jautāti par mūzikas atskaņošanu klientu apkalpošanas vietās, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem salīdzinoši visvairāk piekrīt apgalvojumam, ka mūzika klientu apkalpošanas telpās uzlabo noskaņojumu, kā arī tam, ka mūzikai klientu apkalpošanas vietās jābūt mierīgai un neitrālai (vidēji 73% aptaujāto), kā arī mūzika telpās nodrošina atvērtāku, draudzīgāku vidi – 74%;

ka klientu apkalpošanas vietās būtu jāskan fona mūzikai – 73%; ka noteikti ieteiktu pakalpojumu sniedzējiem atskaņot mūziku klientu apkalpošanas vietās – 73% respondentu.

Salīdzinoši visretāk iedzīvotāji piekrīt tam, ka mūzikai biroja darba telpās ir jābūt ritmiskai, aktīvai, tā uzskata 56% aptaujāto.

“Mūs iepriecina aptaujas rezultāts, ka 74% Latvijas iedzīvotāju piekrīt tam, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība,” saka LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

Viņa uzsver vēl kādu niansi aptaujā: 71% aptaujāto norādījuši, ka intelektuālā īpašuma aizsardzības lielākie ieguvēji ir autori un izpildītāji, bet gandrīz puse jeb 47% piekrīt tam, ka intelektuālā īpašuma radīšana var dot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībai un labklājībai.

Un šajos jautājumos tas ir gadu no gada pieaugošs rādītājs.

“Tas ir ļoti nozīmīgs secinājums un liecina par sabiedrības pieaugušo izpratni intelektuālā īpašuma jautājumos,” saka Liena Edvardsa un piebilst: "Šie rezultāti liecina par to, ka mēs, skaidrojot un izglītojot cilvēkus par intelektuālā īpašuma jautājumiem, esam uz pareizā ceļa."