Komēdija vispār līdz mums nākusi ļoti gausi. Manas paaudzes un vecāki cilvēki droši vien no bērnības atcerēsies krievu “KVN”. Pēc tam mums bija leģendārais “Zvaigznīšu brīdis”, bet to nomainīja “Imanta-Babīte”, kuru savā ziņā vēlos vainot nācijas komēdijas izpratnes ieslodzīšanā zemjostasvietas jokos uz kā minimums desmitgadi.

Laiks gāja uz priekšu, arī pie mums ieradās internets, un kvēlākie komēdijas cienītāji beidzot iepazinās ar tādu stand-up formu, kādā to saprotam šodien. Uzzinājām par Džordžu Kārlinu, izrādījās, ka Robins Viljamss ir ne tikai aktieris, bet arī spīdošs komiķis. Tad parādījās Deivs Šapels un vispār nonesa jumtu.

Tomēr iepriekš stand-up komēdija bija kaut kas tāds, par ko jābūt informētam un mērķtiecīgi jāmeklē. Vai nu jāveic pirātiskas lejupielādes, vai arī jātērē nevērojamas naudas summas, lai mēģinātu kaut kur ārzemēs noķert savu iecienīto komiķu izrādes. Uz vietas īsti nebija nekādu legālu iespēju šo lielisko žanru izbaudīt. Neviens ar to nenodarbojās un neviens par to nerakstīja.

Tad ieradās video straumēšanas platformu laikmets, kurā beidzot kļuva iespējams teju vai visus pasaules labākos stand-up komēdijas meistarus skatīties legāli. Un man šķiet, ka tas bija ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai arvien lielāks cilvēku daudzums Latvijā saprastu, kas tas tāds vispār ir, un sāktu aktīvāk apmeklēt arī pašmāju censoņu izrādes.

Lūk, tāds lirisks un sentimentāls ievads no manis, kurš ir šī komēdijas žanra cienītājs, bet noteikti ne eksperts. Vienkārši prieks, ka mums ir arvien vairāk Latvijas komiķu, kas veido pilna izmēra izrādes, nevis tikai piecu minūšu setus dažādiem pasākumiem un roustiem (kas, protams, arī ir visnotaļ svētīgi un nepieciešami pasākumi). Zinu, ka tas ir ļoti nopietns darbs, esmu mēģinājis un sapratis, ka to nespēju.

Kalvis Troska ir “Comedy Latvia” sastāvā kopš 2014. gada. Viņa jājamzirdziņš ir absurda komēdija, kurā viņš skatītāju no ikdienišķas sadzīves situācijas cenšas aizvest līdz pilnīgi negaidītam un absurdam iznākumam. Teiksim tā – dažreiz tas izdodas izcili, dažreiz nedaudz vājāk, bet komēdija nekad nav bijusi vienvirziena iela un neviens joks nekad nenostrādās simtprocentīgi uz visu publiku. Kur nu vēl uz visādiem izlepušiem Rīgas švītiņiem.

Pats Kalvis par izrādi saka šādi: “Viss, ko es stāstu, pa lielam ir muļķības. Pat ja ir sajūta, ka šoreiz gan Kalvis apskata visuma lielos jautājumus, beigās saproti, ka arī tās ir muļķības. Es mēģinu parādīt, ka dzīve nav tik nopietna un ka daudz kas no tā, par ko uztraucamies un kas nodarbina mūsu galvu ikdienā, ir smieklu vērts. Tas, ka vajag manu prātu, lai to absurdu jums palīdzētu ieraudzīt, – tā gan ir taisnība.”

Un muļķības izrādē tik tiešām svārstījās skalā no viegla absurda līdz pat pilnīgam: “WTF? Kas notiek un uz kurieni viņš ar šo plāno doties?” Labā nozīmē, jo nevienu vairs neinteresē prognozējami joki un pančlainam jābūt pēc iespējas negaidītākam. Ar šo Kalvim viss kārtībā, un pēdējie bliezieni teju vai vienmēr trāpīja mērķī. Īpaši vēlos paslavēt stāstu par zobārsti, kā arī absolūti ģeniālā farsā aizvesto supervaroni VIDmenu.

Tas, kā man kaut kādā mērā pietrūka, bija izteiktāks vienojošs vadmotīvs, labāka sasaiste starp atšķirīgajiem jokiem/stāstiem. Protams, visu it kā apvieno jau nosaukumā iedotā tēma “muļķības”, bet būtu gribējies, lai tās muļķības kaut kā vairāk izriet viena no otras. Tā tāda vienīgā lielā piesiešanās, ko varu iedomāties, nesākot piekasīties nebūtiskiem sīkumiem, ko, iespējams, varētu vēl pieslīpēt.

Kalvis rakstīja: “Ar šo izrādi es cenšos pievērst vairāk līdz šim neaizsniegtas publikas stendapam, kā arī centīšos, lai cilvēki šo žanru un tā pārstāvjus vērtē nedaudz nopietnāk nekā šobrīd.” Man šķiet, ka tas noteikti ir izdevies.

Stundu noturēt skatītāju uzmanību, vienam pašam uz skatuves stāstot jokus, nav nekāds joks. Izdarīt to, neļaujot zālē iestāties klusumam, jau ir meistarība.

Izrādes tūre šobrīd pilnā sparā notiek pa visu Latviju, tā ka varat vēl mēģināt noķert biļetes. Vismaz es iesaku to darīt. Protams, negaidiet no izrādes Bila Burra, Luija C.K. vai Džimija Karra līmeņa histērisku apraudāšanos no rēkšanas, bet esmu pilnīgi drošs, ka “Muļķības” liks izsmieties ikvienam.