Viņa norādīja, ka šogad bijusi liela un apjomīga Latvijas kino raža.

Tas ir saistīts gan ar pandēmijas radītajiem, objektīvajiem pirmizrāžu kavēšanās procesiem, jo kinoteātri uz laiku bija slēgti, gan ar pozitīvo tendenci, ka pandēmijas laikā kino nozare guva papildu finansējumu, ļaujot profesionāļiem strādāt nozarē.

Pēc Rietumas paustā, lielo filmu skaitu, kas šoruden piedzīvoja pirmizrādes un pretendēs uz "Lielā Kristapa" balvu, lielā mērā ietekmēja arī tas, ka kinolentes radītas par līdzekļiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat filmu klāstu papildināja vairākas mazbudžeta filmas, kas tapušas ar NKC, Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Preses konferencē NKC vadītāja uzsvēra, ka Latvijas kino darbojas plašā un sarežģītā Eiropas un arī pasaules kino kontekstā.

Konkurence katru gadu kļūst arvien spēcīgāka, un Latvijas kino izlauzties līdz pasaules uzmanībai un atzinībai nebūt nav tik vienkārši, viņa sacīja.

Rietuma pauda prieku, ka 10. decembrī Reikjavikā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur reāla pretendente uz balvu ir režisores Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts", kas arīdzan nominēta "Lielā Kristapa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

NKC vadītāja norādīja – lai gan Baumanes filmai ir četri spēcīgi konkurenti, kas pārstāv "lielās Eiropas valstis", pamatā Franciju, tomēr Latvijas kino tas notiek pirmo reizi – Latvijas filma, kas ir sadarbības projekts ar Luksemburgu un ASV, pretendē uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu.

Starptautiskās kinokritiķu federācijas Latvijas nodaļas pārstāve, kino zinātniece Zane Balčus preses konferencē atzīmēja, ka žūrija kopumā noskatījās vairāk nekā 80 šogad festivālam pieteiktās filmas.

Liela konkurence bijusi spēlfilmu kategorijā, kas attiecas gan uz pašām filmām, gan arī uz to veidotājiem.

Balčus uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā filmu izvērtēšanai piesaistīts plašs kino profesionāļu loks, kas katrs var dot savu pienesumu.

Savukārt, runājot par filmu vērtēšanu un vienošanos par nominācijām, kino zinātniece uzsvēra, ka katrs no žūrijas locekļiem vērtēja filmas, ņemot vērā savas profesionālās zināšanas.

Ir bijušas kategorijas, par kurām ekspertu vidū bija vienprātīgs lēmums, bet bija arī tādas, kas prasīja vairāk laika diskusijām.

Viņa uzsvēra, ka diezgan sarežģīta kategorija ir saistīta ar īsmetrāžas spēlfilmām, jo šādu darbu ir maz. Turklāt atlases laikā teju nācies lemt, vai šo kategoriju saglabāt, bet, tā kā ir pietiekami spēcīgi jauno autoru darbi, tad šogad šajā kategorijā iekļautas trīs īsmetrāžas spēlfilmas.

Pēc Balčus paustā, salīdzinoši maz pieteikumu bija animācijas filmu kategorijā. Tas, viņas ieskatā, ir saistīts ar to, ka patlaban valstī top vairākas animācijas pilnmetrāžas filmas, kurām pirmizrāde vēl ir tikai gaidāma.

Tāpat salīdzinoši mazo pieteikumu skaitu ietekmē arī animācijas filmu profesionāļu iesaiste jaunajos projektos. Tomēr žūrija nolēma, ka visas pieteiktās animācijas filmas ir augstvērtīgas un profesionālas, tāpēc arī tās tika izvirzītas.

Kino zinātniece atzīmēja, ka aizvadīto gadu laikā "Lielā Kristapa" kategoriju skaits ir palielinājies, pievienojot vēl vienu – daudzsēriju mākslas filmas.

Viņa norādīja, ka šogad tā bija viena no kategorijām, par kurām eksperti diskutēja daudz.