Vairāk nekā 400 kultūras darbinieki publiskā vēstulē jautā kultūras ministram Naurim Puntulim "Kā tad tā?" un norāda uz pretrunām starp viņa balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un Kultūras ministrijas izstrādātajiem plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem un aicina iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā.
"Puntuļa kungs, kā tad tā?" Kultūras darbinieki atklātā vēstulē pārmet ministram nodevību
Kultūras darbinieki vēstulē vēršas pie ministra to kultūras nozares pārstāvju vārdā, kuri par vienu no saviem svarīgākajiem darbības mērķiem uzskata saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu.
"Mēs savā darbā balstāmies gan uz Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām vērtībām – Latvija kā demokrātiska un tiesiska valsts, gan uz Kultūras ministrijas definētajām nostādnēm un kultūrpolitikas plānošanas dokumentiem, kuros saliedēta, iekļaujoša, atvērta, droša un vienota sabiedrība ir izvirzīta par prioritāti.
Tāpēc mēs uzdodam jautājumu – Puntuļa kungs, kā tad tā?"
Nozares pārstāvji atsaucas uz 2022. gada 30. novembri, kad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Nauris Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.
Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā.
“Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” skaidro:
“Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas:
1) iedzīvotāju savstarpējās attiecības – savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana;
2) iesakņošanās jeb piederība – ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti;
3) izpratne par kopējo labumu – iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība.”
"Puntuļa kungs, kā sanāk, ka jūsu balsojums ir pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām?" nozares pārstāvji vēršas pie ministra.
Kultūras darbinieki aicina Puntuli viņa "iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, rīkoties atbilstoši savas vadītās nozares mērķiem, saliedēt visus Latvijas cilvēkus un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju".
Vēstuli ir parakstījuši vairāk nekā 400 nozares pārstāvju, to vbidū ir arī “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja Antonija Skopa, pasaulē godalgotās režisore Signe Baumane un režisore Lolita Ritmanis, dzejnieks un filozofs Ilmārs Šlāpins, māksliniece Katrīna Neiburga, dzejnieks Kārlis Vērdiņš, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons un daudzi citi nozares pārstāvji.