Ārvalstu un pašmāju personības, kuras 2022. gadā esam zaudējuši

Karaliene Elizabete II

Lielāko satricinājumu Lielbritānija un karaļnama atbalstītāji visā pasaulē piedzīvoja 8. septembrī, kad 96 gadu vecumā nomira Anglijas karaliene Elizabete II.

Elizabete II devās mūžībā Balmoralas muižā. Savukārt jaunās Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas preses pārstāvji pavēstījuši, ka premjere ziņu par karalienes nāvi saņēmusi pulksten 16.30 pēc vietējā laika.

Pēc viņas nāves troni mantoja Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs.

Tēlnieks Ojārs Breģis

19. augustā mūžībā devās tēlnieks Ojārs Breģis (1942), informēja Latvijas Mākslinieku savienība (LMS). 

LMS prezidents norādīja, ka Breģis bija nozīmīgs mākslinieks, kuram bija raksturīga pašaizliedzīga, nepiekāpīga attieksme radošajā darbā tēlniecībā. Breģa uzskati iezīmējas arī autora dzejā un publikācijās presē, uzsverot profesionālās mākslas stilistikas tīrību un izklāstot mākslinieka radošo pārliecību.

Reperis Coolio

59 gadu vecumā no dzīves aizgāja amerikāņu reperis "Coolio", kas vislabāk ir pazīstams ar 1995. gada hitu "Gangsta's Paradise", 28. septembrī pavēstīja mūziķa menedžeris.

"Coolio" atrasts bez dzīvības pazīmēm trešdienas pēcpusdienā drauga mājā vannas istabā, tīmekļa ziņu vietnei TMZ apliecināja mūziķa menedžeris Džaress Pouzijs.

"Coolio" repera karjeru sāka Kalifornijā 80. gadu beigās, bet starptautisku atzinību izpelnījās 1995. gadā ar kompozīciju "Gangsta's Paradise", kas bija dzirdama filmā "Dangerous Minds" ("Bīstamie prāti").

Komēdiju zvaigzne Kirstija Allija

6. decembrī 71 gada vecumā mūžībā devās amerikāņu komēdiju aktrise Kirstija Allija.

Skumjo vēsti publicējusi aktrises ģimene: "Ar skumjām paziņojam, ka mūsu mīlošā māte ir aizgājusi mūžībā pēc cīņas ar vēzi, kas tika atklāts tikai nesen."

Ievērojamākais Latvijas holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis

23. janvārī mūžībā aizgājis vēsturnieks, ievērojamākais Latvijas holokausta pētnieks, humanitāro zinātņu doktors, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, kas apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, - Andrievs Ezergailis.

Kā vēsta informācija mājaslapā "Ezergailis.com", Andrievs Ezergailis dzimis 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķī, piensaimnieku Jāņa un Bertas Ezergaiļu ģimenē. 1944. gadā, tuvojoties padomju armijai, viņš kopā ar vecākiem un māsām devās bēgļu gaitās. Apmetās Saksijā, Freiburgā. 1949. gadā viņš emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur ieguva izglītību, vienlaikus strādājot dažādus darbus.

Kopš sešdesmitajiem gadiem Ezergailis bija profesors Ņujorkas pavalsts Itakas koledžā, lasījis lekciju kursus par Krievijas un mūsdienu Eiropas vēsturi.

Aktieris Arnis Līcītis

21. janvārī mūžībā devās aktieris Arnis Līcītis. Līcītis dzimis 1946. gadā Rīgā aktieru Alfrēda Videnieka un Helgas Līcītes ģimenē. Izglītību ieguvis Rīgas 1. vidusskolā un neklātienē Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Līcītis ir darbojies Drāmas teātrī, Valmieras teātrī, Jaunatnes un Krievu drāmas teātrī.

Rīgas kinostudijā filmējies no 1965. gada. Aktieris piedalījies apmēram 150 dažādās filmās, galvenokārt Krievijā.

Līcītis filmējies tādās filmās un seriālos kā "Uzbrukums slepenpolicijai", "Ilgais ceļš kāpās", "Baiga vasara", "Aveņu vīns", "Mērnieku laiki", "Viņas melo labāk" u.c.

Jelgavas teātra galvenā režisore Lūcija Ņefedova

18. janvārī mūžībā devusies Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra mākslinieciskā vadītāja un galvenā režisore Lūcija Ņefedova.

Kā vēstīts Ādolfa Alunāna muzeja mājaslapā, Ņefedova dzimusi 1933.gada 3.februārī Liepnā, Alūksnes rajonā, taču kopš divu gadu vecuma viņas dzīve bija saistīta ar Siguldu.

23 gadu vecumā Ņefedova devās uz Cēsīm, kur strādāja par Pionieru nama direktori. Tur viņai bija arī savs dramatiskais pulciņš.

1965. gada janvārī Ņefedova pārņēma Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra vadību. Režisore atbrauca uz Jelgavu, būdama studente. Darbojoties Jelgavas Ādolfa Alunāna teātrī, režisore Ņefedova ir iestudējusi ap 150 izrādēm, īpašu uzmanību veltot latviešu dramaturģijai.

Itāļu kino leģenda Monika Viti

90 gadu vecumā mūžībā devusies itāļu kino leģenda, daudzu Mikelandželo Antonioni filmu zvaigzne Monika Viti (Monica Vitti).

Monika Viti, dzimusi Marija Luīza Kečarelli, bijusi Mikelandželo Antonioni mūza un mīļotā kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Viņa filmējusies tādās režisora filmās kā "L’Avventura", "La Notte", "Eclisse" u.c.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš

11. februāra rītā pēc ilgas cīņas ar Covid-19 mūžībā devās populārais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš (72).

Rītiņš smagi pārcieta Covid-19 slimības gaitu un kopš pagājušā gada izskaņas atradās slimnīcā. Viņš bija vakcinēts pret Covid-19, kā arī saņēmis balstvakcīnu.

Mārtiņš Rītiņš 1971. gadā absolvējis Vestminsteras tehnikumu Londonā. No 1970. gadu vidus līdz 1990. gadu sākumam strādājis dažādos ēdināšanas uzņēmumos viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels". No 1984. līdz 1992. gadam bija Toronto uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks.

1993. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā. 1994. gadā Rītiņš kļuva par tikko izveidotā restorāna "Vincents" direktoru un šefpavāru, kur šo amatu ieņēma līdz 2017. gadam, kad restorāna vadību nodeva vīnzinim Raimondam Tomsonam.

No 1995. gada sāka vadīt televīzijas raidījumu "Kas var būt labāks par šo?", kura filmēšana tika pārtraukta 2015. gadā.

2007. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Gleznotāja un pedagoģe Lilita Līce

14. februārī mūžībā devusies gleznotāja, pedagoģe Lilita Līce (16.05.1948.–14.02.2022.), informē LMS pārstāvji.

Mākslinieces Lilitas Līces daiļradē nozīmīga loma bija lībiešu tradīciju kopšanai un darbībai lībiešu mākslinieku kopā 20. - 21. gadsimta mijā, veidojot izstādes Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē.

Lilita Līce 1968. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas mākslinieciskās apdares nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Ādas izstrādājumu dizaina programma). 1973. gadā Līce absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozare) ar diplomdarbu "Salacgrīvas vidusskolas interjera projekts", vadītājs – arhitekts, interjera dizainers Voldemārs Šusts (1929–2001).

Keramikas vecmeistars Kārlis Knopkens

1. martā mūžībā devies Latvijas keramikas vecmeistars Kārlis Knopkens (12.11.1931.–01.03.2022.), informēja LMS.

Keramiķa Kārļa Knopkena mūžu raksturo norises Latvijas profesionālajā keramikā 20. gadsimta 2. pusē, norādīja LMS. Izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV), kuras pedagogi rūpējās par nacionālo iezīmju saglabāšanu un pārmantotību mākslā. Knopkena daiļradi raksturo profesionālās meistarības izkopšana lielos interjera projektos un dalība bij. Mākslas fonda radošajā keramikas studijā "Logs". Knopkena radošā darbība veicināja Latvijas keramikas atpazīstamību un popularitāti, piemēram, monumentālos dārza keramikas projektos Rīgas Doma Krustejā un Siguldas Biškopības un dārzkopības biedrības dārzā.

Lietuviešu dzejas klasiķis dzejnieks Aļģimants Baltaķis

92 gadu vecumā miris dzejnieks Aļģimants Baltaķis (Algimantas Baltakis), paziņojusi Lietuvas Rakstnieku savienības vadītāja Birute Jonuškaite, raksturojot viņu kā "pēdējo poēzijas mohikāni" no tās paaudzes, kura savulaik atdzīvināja "pēckara gados panīkušo lietuviešu dzeju".

"Foo Fighters" bundzinieks Teilors Hokinss

25. martā 50 gadu vecumā mūžībā devās grupas "Foo Fighters" bundzinieks Teilors Hokinss. ""Foo Fighters" ģimeni ir satriecis traģiskais mūsu mīļā Teilora Hokinsa zaudējums," lasāms grupas sociālajos tīklos. "Viņa muzikālais gars un lipīgie smiekli ar mums visiem dzīvos mūžīgi."

Medijos izskanējis, ka viņš atrasts miris viesnīcas numuriņā Bogotā.

"Foo Fighters" grupas pastāvēšanas vēsturē saņēmusi 12 "Grammy" balvas. Bija paredzēts, ka grupa aprīlī uzstāsies "Grammy" pasniegšanas ceremonijā.

2017. gada 21. jūnijā amerikāņu rokgrupa "Foo Fighters" uzstājās Lucavsalā, Rīgā.

Soliste Ērika Tipaine

27. martā 98 gadu vecumā mūžībā devusies talantīgā Latvijas Filharmonijas soliste, mecosoprāns Ērika Tipaine, informēja piederīgie.

Skanīgās balss īpašniece savas karjeras laikā ar koncertiem apceļojusi ne tikai visu Latviju, bet arī Padomju Savienību un Eiropas valstis, izpildot plašu repertuāru – no mazāk zināmām latviešu komponistu dziesmām līdz vokāli simfoniskiem darbiem.

Ērika Tipaine dzimusi 1923. gada 20. septembrī. Viņas tēvs Nikolajs Tipainis bija matemātikas, fizikas un dziedāšanas skolotājs, kā arī bija bija apguvis dažādu mūzikas instrumentu spēli un atbalstīja arī meitas muzikālos centienus. Viņa studēja Latvijas Konservatorijas vokāla nodaļā, paralēli strādājot kā bibliotekāre Latvijas PSR Valsts bibliotēkā. Pēc konservatorijas absolvēšanas Ērika Tipaine dziedāja Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī, bet pēc tam pievērsās koncertēšanai kā soliste Latvijas PSR Valsts filharmonijā. Viņa tika daudz aicināta piedalīties koncertos gan Latvijā, gan Padomju savienībā un Eiropas valstīs. Aktīvi koncertējot, laikā no 20. gs. 50. līdz 70. gadiem viņa viesojusies visdažādākajās vietās – no Atlantijas okeāna līdz Kazahstānas stepēm un ziemeļu ledus ieskautajai Vorkutai.

Izcilais latviešu rakstnieks Zigmunds Skujiņš

29. martā 95 gadu vecumā mūžībā devies rakstnieks, scenārists un esejists Zigmunds Skujiņš.

Kā liecina LETA arhīvs, Skujiņš dzimis 1926.gada 25.decembrī Rīgā.

Rakstnieks mācījies Spilves pamatskolā, Rīgas Valsts tehnikuma Ēku celtniecības nodaļā, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un Raiņa vakara vidusskolā.

Nacionālajā enciklopēdijā teikts, ka Skujiņš ir viens no izcilākajiem un populārākajiem 20.gadsimta otrās puses latviešu rakstniekiem, kura darbi jau pagājušā gadsimta 50.gadu otrajā pusē atjaunoja saikni ar neatkarības perioda latviešu literatūru. Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā un sabiedriskajā darbā Skujiņš aicinājis noticēt tautas spēkam, izzināt latviešu tautas, Latvijas, Rīgas vēsturi, tautai nozīmīgas personības, vērtības un tradīcijas, sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu, vērsies pret pārkrievošanu.

Lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs

Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē nogalināts lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs.

No informēta avota portāls "15min" uzzinājis, ka automobilim, kurā braucis 45 gadus vecais Kvedaravičs, trāpījusi raķete.

Par Kvedaraviča nāvi pavēstījis arī Latvijā dzīvojošais Krievijas kinorežisors Vitālijs Manskis.

Māksliniece Malda Muižule

4. maijā mūžībā devusies nozīmīga grafiķe, gleznotāja Malda Muižule (05.10.1937.-04.05.2022.), informē Latvijas Mākslinieku savienībā.

Malda Muižule, krāsās un formā spilgta un spēcīga māksliniece, dāsni veltījusi savu radošo mūžu grafikas, tās tehniku, akvareļglezniecības un eļļas glezniecības attīstībā. Nozīmīgs posms mākslinieces darbam bija vasaras glezniecības plenēri 20. gadsimta 70. - 90. gados radošajā namā "Zvārtavas pils". Plenērus rosināja gleznotājs Henrijs Klēbahs (1928 - 1998), un Malda Muižule darbojās kopā ar gleznotāju Ivaru Muižuli, grafiķi Maiju Dragūni, vitrāžas mākslinieci Māru Karkliņu, interjeristu Ģirtu Kārkliņu (1951 - 2007), gleznotāju Kārli Dobrāju u.c. Būtisks ir mākslinieces sniegums un ilgtermiņa darbība "Mākslinieku namā", 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, mākslinieku darbnīcā nr. 73a un Mākslas fonda Eksperimentālajā estampa darbnīcā (tag. LMS muzejs).

Kulta filmas "Labie puiši" aktieris Rejs Liota

67 gadu vecumā miris amerikāņu aktieris un kinoproducents Rejs Liota (Ray Liotta), kurš plašāku atpazīstamību ieguva režisora Mārtina Skorsēzes 1990. gada lentē "Labie puiši" ("Goodfellas").

Liota miris Dominikānā, kur filmējās filmā "Bīstamie ūdeņi" ("Dangerous Waters").

Liota, kas dzimis 1954. gada 18. decembrī Ņūdžersijā, savas karjeras laikā piedalījies arī filmā "Something Wild" (1986), par kuru viņš tika nominēts "Zelta globusa" balvai. Piedalījies arī tādās kinolentēs kā "Brīnumu lauks" (Field of Dreams, 1989), Unlawful Entry (1992), "Policisti" (Cop Land, 1997), "Hanibāls" (Hannibal, 2001), "Kokaīns" (Blow, 2001), "Džons Kū" (John Q., 2002), "Identitāte" (Identity, 2003) u.c.

Britu rokgrupas "Yes" bundzinieks Alans Vaits

72 gadu vecumā miris britu progresīvā roka grupas "Yes" bundzinieks Alans Vaits.

Viņš miris savās mājās ASV pilsētas Sietlas apkārtnē pēc smagas slimības.

Jūlijā būtu apritējuši 50 gadi, kopš Vaits kļuva par "Yes" dalībnieku. Viņš pievienojās grupai četrus gadus pēc tās dibināšanas.

Aktrise Ausma Kantāne

29. maijā 80 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Ausma Kantāne. Viņa vairākus gadu desmitus ir bijusi sabiedriskā darbiniece, Dailes teātra aktrise un politiķe. Bijusi politiskās partijas "Jaunais laiks" frakcijas locekle.

1993. gadā Kantāne saņēma Spēlmaņu nakts balvu "Gada aktrise" otrā plāna lomā par lomu izrādē "Gesta Berlings", bet 1994. gadā — balvu "Gada aktrise" par lomām izrādēs "Ugunī", "Visi koki Dieva doti" un "Dzelzs magnolijas" Dailes teātrī.

2017. gada 18. novembrī apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.

Ausma Kantāne bija precējusies ar dzejnieku Imantu Ziedoni.

Žurnālists Ivo Goldmanis

28. maijā kļuva zināms, ka 50 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais LNT žurnālists Ivo Goldmanis.

"Bon Jovi" dalībnieks Aleks Džons Sačs

70 gadu vecumā mūžībā devies rokgrupas "Bon Jovi" dalībnieks, basģitārists un viens no grupas dibinātājiem - Aleks Džons Sačs (Alec John Such).

Grupā "Bon Jovi" Sačs muzicējis līdz 1994. gadam, kad "Bon Jovi" laida klajā tādus hitus kā "You Give Love a Bad Name", "Livin' on a Prayer" un "Bad Medicine". Grupai viņš pievienojās arī 2018. gadā, kad tā tika uzņemta Rokenrola slavas zālē.

Sačs kopš bērnības draudzējās ar bundzinieku Tiko Toresu un piesaistīja grupai ģitāristu Ričiju Samboru, norādīja Bon Džovi.

Savulaik Sačs atklāja, ka atstāja "Bon Jovi" vecuma dēļ.

Mākslinieks Uldis Zemzaris

22. jūnijā 94 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais latviešu gleznotājs un rakstnieks Uldis Zemzaris.

Uldis Zemzaris dzimis 1928. gada 24. februārī Jūrmalā, Mellužos.

1953. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas skolu. 1955. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1971. gada.

Fanču kino leģenda Žans Luī Trentinjāns

91 gada vecumā piektdien, 17. jūnijā, miris franču aktieris Žans Luī Trentinjāns (Jean-Louis Trintignant).

Trentinjāns, kurš varēja lepoties ar aktiera karjeru vairāk nekā 60 gadu garumā, aizgāja mūžībā savās mājās Gāras departamentā, Francijas dienvidos.

Viņa pazīstamāko filmu vidū ir poļu kinorežisora Kšištofa Keslovska romantiskā mistērija "Trois couleurs: Rouge" ("Trīs krāsas: sarkanā"), grieķu kinorežisora Konstantina Gavra politiskais trilleris "Z" un itāļu kinorežisora Bernardo Bertoluči politiskā drāma "Il conformista" ("Konformists").

"Lielo acu" māksliniece Margareta Kīna

26. jūnijā 94 gadu vecumā mūžībā devās gleznotāja Mārgareta Kīna no ASV. Popularitāti visā plašajā pasaulē viņa ieguva ar saviem darbiem - bērnu portretiem ar nedabīgi lielām acīm, kas bija populāri 20. gadsimta 50. un 60. gados.

Grafiķis un grafiskais dizainers Andris Zirnītis

7. jūlijā mūžībā devies grafiķis, grafiskais dizainers Andris Zirnītis (1954-2022).

Smalks, emocionāls, darbos tumšs autors ar viņam piemītošu ekspresīvu jūtīgumu panāca skatītāju līdzpārdzīvojumu. Grafikā Andris Zirnītis asociatīvi tēlainajiem darbiem piešķīra eksistenciālus, simboliskus nosaukumus “Maskas” (1985), “Paslēpes” (1987), “Laimes meklētāji” (1988-1989), “Izdegušais ugunskurs” (1992). Pavadot Andri Zirnīti, jāatvadās arī no 20.gs. 80.-90.gadu sapņiem un ilūzijām, ko tolaik radošā inteliģence bija nesusi sevī kā humānisma un cilvēcības abstrakto jēdzienu. Distancēšanās un noslēgtība bija raksturīga šai paaudzei.

Mākslinieka karjeru Andris Zirnītis uzsāka Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta dekoratīvās mākslas darbnīcās (1974-1977), kurās strādājuši gleznotāji Bruno Aide (1913-1994) un Arvīds Didrihsons (1914-1978), un uzņēmums nodarbojās ar pilsētvides, svētku noformējuma dizainu, arī PSKP ideoloģisko aģitāciju, kā mobilo objektu, lielizmēra plakātu, transparentu izstrādi PSRS svētku demonstrācijām. Atzīmējamās dienas bija 1., 9.maijs, 7.novembris, kā arī Jaunā gada, 8.marta svinības u.c. Vēlāk mākslinieks bija arī noformētājs Rīgas bij. kinoteātros “Aina”, “Komjaunietis”.

Kino zinātnieks Viktors Freibergs

13. jūlijā 66 gadu vecumā mūžībā aizgājis kinozinātnieks, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes docents Viktors Freibergs.

1955.gadā dzimušais Freibergs bija viens no populārākajiem un pazīstamākajiem kino zinātniekiem un kino lektoriem Latvijā. Viņš regulāri uzstājās ar publiskām lekcijām kinoteātrī "KSuns", "Splendid Palace", "Kino Bize" un citviet.

LU SZF interneta mājaslapā Freibergs nodēvēts par vadošo semiotikas un kino zinātnes speciālistu Latvijā. Norādīts arī, ka viņš bijis dažādu prestižu žūrijas komisiju loceklis un Dzintara Soduma balvas literatūrā ieguvējs par 2019.gadā izdoto grāmatu "Kinomāna slimības vēsture", kas vairākas nedēļas bija vispārdotākā grāmata Latvijā.

Dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks

25. jūlijā 85 gadu vecumā mūžībā devās dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks.

Knuts Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Pēc mātes nāves dzīvoja pie vecvecākiem Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās. 1942.-1948. gadā mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza Taurkalnes septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā, no 1951. līdz 1954. gadam Rīgas 2. vidusskolā. 1954.-1956. gadā studēja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1956.-1961. gadā Maskavas Gorkija Literatūras institūtā.

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu un par darbību grupā Baltijas federācija. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā (Mordovijā, 1962.-1969. gads). Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma LPSR Rakstnieku savienībā, 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma Latvijas PEN klubā, tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika reabilitēts.

"Grammy" laureāte Olīvija Ņūtona-Džona

73 gadu vecumā mirusi četrkārtējā "Grammy" balvu laureāte Olīvija Ņūtona-Džona.

Lielbritānijā dzimusī un Austrālijā uzaugusī dziedātāja un aktrise pēc 30 gadu ilgas cīņas ar vēzi aizgājusi no dzīves savā rančo Dienvidkalifornijā, paziņoja viņas ģimene.

Ņūtona-Džona kļuva populāra 1971.gadā ar singlu "If Not For You", kas sasniedza Lielbritānijas hitparādes sesto vietu.

1974.gadā dziedātāja pārstāvēja Lielbritāniju Eirovīzijas konkursā ar dziesmu "Long Live Love", iegūstot ceturto vietu.

1978.gadā Ņūtona-Džona iemantoja pasaules slavu kā aktrise, kopā ar Džonu Travoltu tēlojot galvenās lomas Brodveja mūzikla "Grease" kinoadaptācijā. Albums ar mūziku no šīs filmas, kurā dzied arī Ņūtona-Džona, 12 nedēļas bija ASV albumu topa pirmajā vietā, bet viņas duetā ar Travoltu iedziedātais singls "You're the One That I Want" no šī albuma pasaulē tika pārdots 15 miljonos eksemplāru.

Latvijas vecākā aktrise Hilda Žīgure

6. septembrī pēc gara un skaista mūža 104 gadu vecumā mirusi Latvijas vecākā aktrise Hilda Žīgure.

Savu radošo dzīvi Hilda Žīgure aizvadījusi Latvijas Leļļu teātrī. Vien retajam māksliniekam bijusi dota tāda likteņa dāvana – no teātra dibināšanas tajā aizvadīt visu savu krāšņo, tik daudzām skatuviskām veiksmēm piepildīto mūžu. Vēl vairāk – Hilda Žīgure lelles par savām sauca jau no teātra pirmsākumiem.

Aktrises vecākais brālis, rakstnieks un tulkotājs Jānis Žīgurs, 2. Pasaules kara sākumā strādāja par diktoru Latvijas Radio, vēlāk kļūstot par bērnu raidījumu galveno redaktoru. Karadarbībai aktivizējoties, Jānis Žīgurs kopā ar māsām Hildu un Ernu un citiem pazīstamiem kultūras darbiniekiem evakuējās uz Astrahaņu. Teātra pasaule Hildai Žīgurei nebija sveša, jau pirms kara viņa bija apguvusi aktiermākslas pamatus Latvijas dramatiskajos kursos (1936-1938). 1942. gadā, atrodoties bēgļu gaitās Ivanovā, LPSR Mākslas ansambļa paspārnē Žīguri kopā ar dzejnieci Mirdzu Ķempi un citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem izveidoja leļļinieku ansambli, kurš jau 1944. gadā ieguva oficiāla teātra statusu un iespēju atgriezties Latvijā. Jānis Žīgurs kļuva par jaundibinātā teātra direktoru, Mirdza Ķempe – par māksliniecisko vadītāju, savukārt Hilda Žīgure – par vienu no vadošajām aktrisēm. Teātrī viņa pavadījusi visu savu radošo mūžu – no tā dibināšanas līdz pat 1986. gadam, kad devās pelnītā atpūtā.

Hilda Žīgure pieder pie tās leļļinieku "zelta paaudzes", kura lika pamatus profesionālai leļļu teātra mākslai Latvijā.

Dzejniece Lija Brīdaka

Slimnīcā aprāvies dzejnieces Lijas Brīdakas dzīves ceļš (03.09.1932. – 19.09.2022.), informēja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Vēl nupat, pirms dažām nedēļām, festivāla “Dzejas dienas” laikā, 3. septembrī, savā 90. dzimšanas dienā viņa uzstājās jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrībā, pilnā zālē un lielā klausītāju mīlestībā, saņemot aplausus un ziedus.

Liktenis tomēr ir nepielūdzams. Lija Brīdaka ir aizgājusi, paliekot šaisaulē savās dzejas grāmatās, prozā, miniatūrās, atdzejā, paliekot arī kā citu autoru (B. Ahmaduļina, A. Ahmatova, V. Mora, I. Kalnāre) krājumu sastādītāja un veidotāja. Mācījusies Alūksnē un pēc tam studējusi latviešu filoloģiju Rīgā, Lija Brīdaka nodzīvojusi ražīgu un darbiem bagātu mūžu. Viņa bijusi gan redaktore televīzijā, izdevniecībās un kinostudijā, gan Rakstnieku savienības valdes sekretāre, aktīvi iesaistījusies Rēriha biedrībā, apbalvota ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Allaž eleganta, ar stāju, gudra un labvēlīga sarunu biedrene, viņa ar lielu godbijību un cieņu nesa dzejas un literatūras vārdu sabiedrībā.

Krievu dziedātājs Boriss Moisejevs

27. septembrī miris baltkrievu izcelsmes krievu dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs un aktieris Boriss Moisejevs.

Moisejevs piedzima 1954. gada 4. martā Mogiļevā. Viņa pirmais albums ar nosaukumu "Дитя порока" tika izdots 1996. gadā. 2006. gadā viņš saņēma Krievijas nopelniem bagātā mākslinieka titulu. Viņš bija viens no pirmajiem izpildītājiem, kas Krievijā publiski paziņoja par savu homoseksualitāti.

Ekscentriskais mākslinieka skatuves veidols nereti kļuvis par iemeslu piketiem pirms viņa koncertiem, ko rīko gan reliģiski noskaņotas personas, gan homofobu kustības, apvainojot dziedātāju homoseksuālisma propagandā. Šo piketu dēļ dažās Krievijas pilsētās dziedātājs atcēlis koncertus.

Mākslas kolekcionāre Dina Zuzāne

30. septembrī mūžībā devusies mākslas kolekcionāre un uzņēmēja Dina Zuzāne.

Zuzāne 1955. gada 2. oktobrī dzimusi Rīgā, studējusi jurisprudenci, ilgstoši vadījusi Mūkusalas Mākslas salonu, kā arī piedalījusies mākslas centra "Zuzeum" koncepcijas veidošanā.

Viņa bijusi 40 gadu ilgā laulībā ar uzņēmēju un mecenātu Jāni Zuzānu, abiem dzimušas divas meitas - Elīna un Kristīne, kuras Zuzānei dāvājušas trīs mazbērnus.

Scenogrāfs Andris Freibergs

Mūžībā devies izcilais scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs (1938–2022).

Scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors un ilggadējs Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais mākslinieks Andris Freibergs radījis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem gan operā, gan teātros Latvijā un citviet pasaulē.

Andris Freibergs dzimis 1938. gada 24. oktobrī Videnieku mājās. Beidzis mācības Pumpura pamatskolā Skrundā (1952), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1957), absolvējis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1965). Debitējis Drāmas (tagad – Nacionālajā) teātrī 1965. gadā ar savu diplomdarbu, izstrādātu LPSR Valsts mākslas akadēmijā.

Freibergs bijis Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra mākslinieks inscenētājs (1965–1973), Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973–1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002–2005), Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs (1992–2019), Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs kopš 1971. gada, Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994. gada, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors kopš 1996. gada, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors kopš 2010. gada.

Izcilais gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks

7. novembrī pēc smagas slimības mūžībā devies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētais profesors, ilggadējais Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Osvalds Zvejsalnieks.

Osvalds Zvejsalnieks dzimis 1944.gada 21.martā. Bērnību pavadījis Lubāna klānos "Zvejsalās", Rēzeknes novada Nagļu pagastā. Mācījies Nagļu septiņgadīgajā skolā, vēlāk - Viļānu pamatskolā, 1971.gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmiju, kopš 1976.gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

No 1970. līdz 2021.gadam strādāja Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, tostarp 28 gadus bija skolas direktors. Pateicoties Zvejsalnieka neatlaidībai, 1991.gadā Rēzeknē tika atvērta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle. Zvejsalnieks bija ne vien ekspresīvs gleznotājs, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijis 7.Saeimas deputāts.

Osvalds Zvejsalnieks ir pieminekļa "Vienoti Latvijai", tautā saukts par "Latgales Māru", atjaunošanas darbu rosinātājs, Latvijas atmodas virzītājs Rēzeknē un Latgalē.

Leģendārā aktrise Velta Skurstene

Mūžībā aizgājusi aktrise Velta Skurstene, ziņu portālu "LSM" informēja aktrises meita Zane Lāce.

Velta Lāce (plašāk pazīstama kā Velta Skurstene, dzimusi 1930. gada 19. decembrī Talsos) bija latviešu aktrise.

Skurstene dzimusi 1930. gada 19. decembrī Talsos, liecina Latvijas Radošo savienību padomes informācija. 1951. gadā viņa pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājās Valsts Teātra institūtā.

No 1956. līdz 1958. gadam Skurstene strādāja Valsts Leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989. gadam - Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī viņa piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skurstenslauķa zēns Gustiņš, kā arī Sietiņienes loma filmā "Dāvana vientuļai sievietei".

Izcilais dziesminieks Haralds Sīmanis

1. decembrī mūžībā devies mākslinieks un dziedātājs Haralds Sīmanis.

Sīmanis dzima 1951. gadā Cēsīs. Muzikālo izglītību nav ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguva pašmācības ceļā. Jau 1970. gados Sīmanis sāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, izmantojot viņa dzeju savās dziesmās.

Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers", kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas Televīzijā.

Haralds Sīmanis bija viens no Latvijas savdabīgākajiem talantiem - tīrradnis, kā viņu savulaik nosauca Marģeris Zariņš.

Dzejniece un jogas skolotāja Velta Sniķere

9. decembrī Londonā mūžībā aizgājusi dzejniece, atdzejotāja un jogas skolotāja Velta Sniķere. Ar viņas aiziešanu noslēdzas spožais 20. gs. 20. un 30. gadu Rīgas jaunatnes loks, kuru likteņos daudz dramatisma, bet arī daudz brīvestības, vēsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pārstāvji.

Pāvests Benedikts XVI

31. decembrī 95 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Romas katoļu baznīcas galva, Vatikāna vadītājs Benedikts XVI, paziņojis Vatikāns.

"Ar skumjām jums paziņoju, ka pāvests emeritus Benedikts XVI aizgājis šodien plkst.9.34 Vatikāna Baznīcas mātes (Mater Ecclesiae) klosterī," teikts Svētā Krēsla preses sekretāra Mateo Bruni paziņojumā.

Modes leģenda Vivjena Vestvuda

29. decembrī 81 gada vecumā mūžībā devusies modes leģenda Vivjena Vestvuda, ziņo BBC.

Vestvudas īstais vārds ir Vivjena Izabella Svaira. Viņa dzimusi 1941. gada 8. aprīlī Anglijā, Dārbišīras grāfistē. Vestvuda slavu ieguva ar saviem pretrunīgi vērtētajiem stiliem 1970. gados.

Futbola leģenda Pelē

Pēc ilgstošas cīņas ar ļaundabīgu audzēju mūžībā devies leģendārais brazīliešu futbolists Pelē, vēsta BBC.

Futbolists aizsaulē devās 82 gadu vecumā pēc vairāk nekā gadu ilgas cīņas ar ļaundabīgu audzēju resnajā zarnā.