"Tādēļ rakstām vēlreiz, cerībā šoreiz saņemt atbildi pēc būtības un uzsākt īstu sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu ar kultūras un politikas līdzekļiem," rakstīts vēstulē.

Pirmo vēstuli kultūras nozares pārstāvji adresēja Puntulim, lai norādītu uz pretrunām starp viņa balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un Kultūras ministrijas izstrādātajiem plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem un aicina iespējamo nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā.

Kultūras darbinieki, atsaucoties uz Puntuļa atbildes vēstuli, raksta, ka "cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.

Otrkārt, vai jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?

Treškārt, vai jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai “mūsuprāt”. Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības."

Par Puntuļa izteikumiem, ka iepriekš nosūtītā atklātā vēstule "ir absolūti politiska, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā", nozares pārstāvju sagatavotajā vēstulē rakstīts, ka "kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības.

Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules “politiskums” nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu.

Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?"

Tāpat kultūras darbinieki norāda, ka ir "pateicīgi par ministra izrādīto vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību “dueli”.

Ceram arī uz jūsu iniciatīvu, ne tikai “iesaistīšanos” vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem. [..]

Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.

Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.

Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi. Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par jūsu ieguldījumu tajā, jo jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar jums lepoties.

Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.

Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai," aicina Latvijas kultūras darbinieki.