Priekšvēsture

Aizvadītā gada 8. decembrī Kultūras ministrijai, ministram Naurim Puntulim (NA) un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) tika nosūtīta vairāk nekā 400 kultūras darbinieku parakstīta vēstule, kurā tika norādīts uz pretrunu starp Naura Puntuļa balsojumu Saeimas Mandātu komisijā pret iniciatīvas “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” tālākvirzīšanu un Kultūras ministrijas izstrādāto plānošanas un stratēģisko dokumentu saturu. Tajos kā viena no nozīmīgākajām vērtībām tiek minēta saliedēta un iekļaujoša sabiedrība. Savukārt pieminēto iniciatīvu vietnē “Manabalss.lv” bija parakstījuši 23 544 Latvijas iedzīvotāji.

Iniciatīvas “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu – tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai. Tāpat iniciatīvā uzsvērta iespēja noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.

Lai īstenotu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam realizēšanu, Kultūras ministrijā (KM) pagājušā gada 17. martā tika izveidota speciāla uzraudzības padome. Tās kompetenci, sastāvu, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka 2021.gada 21.decembra Ministru Kabineta noteikumi nr.851. Padomes sastāva priekšgalā KM tīmekļa vietnē ir norādīts pats ministrs, tajā darbojas vēl 25 locekļi - valsts institūciju, pašvaldību, biedrību un nodibinājumu, augstākās izglītības un pētniecības institūciju eksperti.

Pamatnostādnes saliedētai un pilsoniski aktīvai sabiedrībai tika apstiprinātas Ministru kabineta sēdē 2021. gada 4. februārī. Tās paredz ieguldījumus, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā nākamajos septiņos gados. Tajās noteikti šādi rīcības virzieni: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, kā arī integrācija. Pamatnostādnēs ir izcelts visaptverošs princips – iekļaujoša līdzdalība, un iezīmētas šādas caurviju prioritātes: nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte, sadarbība.

Tādējādi Naura Puntuļa balsojums “pret” iniciatīvas “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” tālākvirzīšanu Saeimas Mandātu komisijas sēdē aizvadītā gada 30. novembrī patiesi rada pretrunīgu situāciju, par kuru plašāku izvērsumu piedāvā žurnāls “Ir”.

Krista Burāne: Nacionālās apvienības spēja vadīt Kultūras ministriju saskaņā ar kultūrpolitikas nostādnēm - apšaubāma

Intervijā Andai Burvei-Rozītei režisore Krista Burāne norāda uz kopīgās vēstules parakstītāju redzējumu, ka, ņemot vērā Nacionālās apvienības nostāju, ministrijai sasniegt politikas plānošanas dokumentos ietvertos mērķus ir teju neiespējami:

“Šajā dokumentā ir sabiedrības saliedētībai un drošībai nozīmīgi punkti, bet tos nav iespējams realizēt pašreizējā politiskā pārvaldībā. Tas ir jautājums arī valdības vadītājam Krišjānim Kariņam: vai viņš neredz pretrunu, ka, atkal un atkal piešķirot Nacionālajai apvienībai Kultūras ministriju, nodarām pāri Latvijas drošībai. Sabiedrības saliedētība ir apdraudēta, jo nav iespējams izpildīt solījumus, kas dokumentā doti.”

[A.Burve-Rozīte, Burāne.Puntulis.Duelis, žurnāls “Ir”, 05.01.2023.]

Režisore uzsver, ka valsts drošība nenozīmē tikai NATO līdzdalību un ieroču bruņojumu, sakot, ka drošība ir arī cilvēku vēlēšanās cīnīties par savu valsti, kurai viņi jūtas piederīgi un laimīgi: “Bet kas ir laime? Vai tā ir pakāpties uz mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un dabūt labumu sev? Vai arī tā ir spēja otrā redzēt cilvēku, izturēties pret viņu ar cieņu un sniegt visas tās tiesības, kas ir pašam.”

Intervijai pievienota arī Kultūras ministra Naura Puntuļa rakstiska atbilde. Tajā ministrs piemin jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: “Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma.” Piebilstot, ka “NA ieskatā ir iespējams nevis viens vienīgs, bet dažādi veidi, kā to nodrošināt”. Kādi tie varētu būt, ministrs gan nenorāda.

N. Puntulis savā atbildē kā lielāko vērtību piemin to, ka Saeimā visiem pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem tribīne ir viena un tā pilda savu galveno uzdevumu – nodrošina vienādas tiesības cieņpilni paust un aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši pārstāvēt tūkstošiem vēlētāju, papildus uzsverot:

“Un visbeidzot. Ja vēstules autori aicināja mani darbību jaunajā valdībā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi – atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām un Kultūras ministrijas pamatdokumentiem – to arī turpināšu.”

[A.Burve-Rozīte, Burāne.Puntulis.Duelis, žurnāls “Ir”, 05.01.2023.]

Kas tālāk?

Atbildi uz šo ministra izteikumu 524 kultūras darbinieki snieguši aizvadītā gada 27. decembrī, publiskā vēstulē norādot, ka viņus īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principi, kuri noteikti Satversmes 91. pantā: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Kā kontekstam piederīgs tiek pieminēts arī Satversmes 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Vēstulē tas tiek papildināts ar fragmentiem no Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pasludinātā spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”.

Lūk, viens no tiem: “Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..).

Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam.

Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.”

Vēstules autori norāda, ka mēs vēl arvien dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav, secinot: “Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.”

Kultūras ministrs savas atbildes žurnālam “Ir” izskaņā piebilst: “Būdams kultūras jomas profesionālis, vienmēr esmu, biju un būšu kultūras un mākslas procesu pusē, arī to, kuri aktīvi pauž nostāju, kas atšķiras no manējās.”