Lai gan kolektīvā svarīgs trio daiļrades elements ir brīvā improvizācija, puišu interese par klasiskās mūzikas kompozīciju sniedz grupas improvizācijām uzticami konstruētus rāmjus, lai raisītos spontanitāte un rotaļīga saspēle.

Mūziķi skaņas radīšanā pievērš uzmanību nekonvencionālajām tehnikām, kā to dēvē profesionāļu vidē – "extended techniques", un elektronikas sniegtajām iespējām. Kā jau tas pie latviešiem nereti novērojams, arī šī trijotne izaugusi no bagātas kormūzikas tradīcijas, tādējādi grupas daiļrade vienmēr saglabā melodiskumu un ir cieši saistīta ar cilvēka balsi. Albumu izdevusi mūzikas ierakstu kompānija "Skani", iekļaujot to Latvijas Mūzikas informācijas centra ierakstu katalogā LMIC.lv.

TVNET sazinājās ar mūziķi Matīsu Čudaru, kurš šobrīd studē kompozīciju ASV, Jeila Universitātes Mūzikas akadēmijā Hārtfordā. 

Albums tapis 2020. gadā, kas bija īpatnējs laiks daudziem – varbūt pat jāsaka, pilnīgi visiem mūziķiem. Tāpat kā citu radošo jomu pārstāvjiem un sabiedrībai vispār. Kas tavā redzējumā bija ieguvums no šī perioda, kurā nācās pārmainīt darba režīmu?

Droši vien tas, ka visi tie pienākumi, kuriem mēs trijatā bijām piekrituši un kuri, tīri finansiālu apstākļu dēļ ne vienmēr ir bijuši mūsu pirmās izvēles mākslinieciskā ziņā, atkrita un mums piederēja viss pasaules laiks, lai darītu to, ko mēs gribam darīt. [Ierakstīt šo albumu] bija svarīgi, lai izdzīvotu arī mentāli. Savādāk širmis galīgi varētu aiziet ciet.

Šobrīd jau mēs par to vīrusu esam aizmirsuši, bet tas brīdis, kurā sagrozās visa pasaules kārtība dod iespēju pārskatīt savas vērtības un ko tu gribi darīt. Kad cilvēki apkārt slimo vai mirst – jāsaprot, kas ir tas, kas būtu jādara man. Vai vienkārši jāstrādā, jāpieņem piedāvājumi uzstāties un kādi projekti jātaisa, vai jātaisa kaut kas, kam es līdz galam ticu. Tādēļ šis laiks ļāva pārvērtēt un pārorganizēt šīs lietas.

Lūdzu, pastāsti, ko nozīmē "nekonvencionālās tehnikas", kuras pieminat albuma aprakstā!

Piemēram, saksofonists Kārlis Auzāns šur tur spēlē tādu lietu kā multifonikas – tas nozīmē, ka no viena saksofona vienlaicīgi skan vairākas notis. Es šur tur spēlēju ģitāru ar vijoles lociņu, piemēram, kompozīcijā "Steppenwolf". Šo to arī saliku starp stīgām, lai pamainītu skanējumu. Tā gan nav nekonvencionāla [mūzikas] valoda, bet ir izmantoti diezgan daudzi efektu pedāļi un cilpošanas iespējas – kad es iespēlēju kaut kādu fragmentu un viņš iet uz riņķi un mēs ap viņu būvējam mūziku.

Kā izveidojās jūsu sadarbība ar ierakstu kompāniju "Skani"?

Ierakstu kompānija "Skani" izdod klasiskās mūzikas ierakstus. Pagājušajā gadā, 25. februārī, viņa izdeva mūsu klasiskās mūzikas albumu, kur mums mūziku bija uzrakstījis komponists Krists Auznieks. Tas bija apmēram 45 minūšu garš skaņdarbs. Sapratām, ka sastrādāties ar "Skani" ir ļoti forši un to arī šobrīd turpinām. Tas "Skani" ir pirmais džeza mūzikas ieraksts. Novēlu, lai viņiem viss izdodas arī turpmāk!

Vai ir kādas nojautas par iespējamajiem jūsu trio koncertiem?

Koncertu līdz šim ir bijis daudz, taču, tā kā es šobrīd dzīvoju Amerikā, koncerti nevar notikt. Iespējams, ka mēs kaut ko izdarīsim jūnijā, kad būšu atpakaļ Latvijā.