"Kad izlauzos cauri neticībai sev, tad viss sāka notikt." Meža feja Būū, kas dodas uz savu mērķi
Foto: Aksels Bergs
, speciāli TVNET
"Kad izlauzos cauri neticībai sev, tad viss sāka notikt." Meža feja Būū, kas dodas uz savu mērķi
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

18. februārī jau 27. reizi notiks Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons ’23” ceremonija. Šis ir industrijas grandiozākais notikums, tāpēc piedāvājam atskatīties, kā pa šo laiku ir veicies pērnā gada uzvarētājiem. Šoreiz uz sarunu aicinājām dziedātāju Būū, kura saņēma “Zelta Mikrofonu '22” par debiju ar albumu “Albūūms” un arī par gada dziesmu “Sāku no sākuma”. Ar dziesmu “Kur ir mana cilts?” pretendē uz “Zelta Mikrofons'23” kategorijās Labākā dziesma un "Elvi" gada dziesma. Būū turot īkšķus arī par reperi Wiesuli, kuram esot fane.

Kāds bija tavs 2022. gads?

Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš es sāku savu darbību kā Būū. Tagad jūtu atpazīstamību, sabiedrības spiedienu un atbildību par Būū radošo pusi.

Tikai tagad spēju reflektēt par pagājušo gadu, jo daudz strādāju, lai būtu klātienes koncerti, kas paņēma ļoti daudz laika un enerģijas, bet tas bija svētīgi un skaisti.

Vakar apraudājos, jo atcerējos savu fanu dāvanas, piemēram, manu portretu vai paštaisītus vīraka kociņus, ko vasarā saņēmu no klausītājiem. Sveši cilvēki spēj dāvināt tik pārdomātas un jaukas dāvanas, pilnas ar mīlestību. Vēl joprojām mācos pieņemt atpazīstamību, bet tagad jau ar taisnāku muguru. Mazāk šļupstu. (Smejas.)

Bija moments, kad mani daudz aicināja uz intervijām un raidierakstiem. Tas viss ir forši, bet neatlika laika mūzikas radīšanai. Pieķēru sevi, ka neesmu bijusi ne studijā, ne pie ģitāras un neko jaunu neesmu radījusi jau ilgu laiku. Piekrītot raidījumiem un intervijām, es novirzījos no sava galvenā ceļa, kas ir mūzikas radīšana.

Jo ilgāk es dzīvoju, jo vairāk apzinos - lai varētu strādāt un radīt, ir vajadzīgs fokuss. Tāpēc šobrīd ļoti skrupulozi izvērtēju, kur dodos un kam veltu savu enerģiju.

Apzinos, ka man ir dota dāvana radīt mūziku, tāpēc man ir jārespektē savas spēju robežas. Tagad jau ir daudz labāk, bet iepriekš izdegu, jo nemācēju pateikt nē.

Ko tev nozīmē “Zelta Mikrofona” atzinība?

“Zelta Mikrofoni” deva lielu atspēriena punktu un taustāmu atzinību. Viss ieguldītais darbs bija viens kopums, kas nodrošināja panākumus.

“Zelta Mikrofons” taustāmā formā iedeva atskaites punktu, ierakstu CV, un tagad ir iestājies miers.

Kad pagājušajā gadā pieteicu albumu “Zelta Mikrofonam”, sapņoju un manifestēju, ka iegūstu šīs balvas. Man pie sienas stāv lapiņa, kur pirms diviem gadiem biju sarakstījusi savus mērķus mūzikā - viens no mērķiem bija vienā gadā iegūt “Zelta Mikrofona” balvas kategorijās Gada debija un Gada albums.

Es neieguvu Gada albumu, jo tā bija absurda afirmācija, bet dabūju Gada dziesmu, kas arī šķita neiespējami. Kad mani izsauca uz skatuves otro reizi, domāju - viņi ir kaut ko apēduši. (Smejas.)

Kā sākās tava interese par mūziku?

Bērnībā biju ļoti kautrīgs un introverts bērns. Mamma mani veda uz dziedāšanas nodarbībām. Ar finansiāliem līdzekļiem mums vienmēr bijis tā kā bijis, bet viņa turpināja maksāt, lai gan es visas nodarbības sēdēju malā, nepiedalījos. Par spīti tam viņa mani turpināja vest, jo redzēja, ka man patīk mūzika. Un vienā nodarbībā notika klikšķis - es pati piecēlos un pievienojos bērniem, visu mācēju nodziedāt, jo es jau turpat biju sēdējusi visu to laiku.

Tā man ir bijis visu laiku dzīvē, bet tagad jau es mācos ātrāk izlauzties no čaulas.

Tādā ziņā vecāki mani atbalstīja jau no bērnības, bet brīdī, kad es pieņēmu lēmumu pavisam nodoties mūzikai, aiziet no mūzikas vidusskolas un pamest filozofijas fakultāti, vecāki līdz galam nesaprata un negribēja to pieņemt.

Tagad esmu laimīga par savām izvēlēm, jo man ir skaidrs mans ceļš, virziens un misija. Dažreiz man piedāvā foršas sadarbības vai projektus, bet, ja tas nav mans ceļš, tad es zinu, ka man tas nav jādara. Tas aizvaino to cilvēku ego un es esmu viņiem sliktā, bet patiesībā es daru savu lietu.

Man joprojām ir savs ceļš ejams. Mācos ticēt sev un būt kā zirgs ar klapēm uz acīm, dodoties mērķa virzienā.

Kāda ir tava - kā dziedātājas - misija?

Mana mērķauditorija 28 - 35 gadīgi cilvēki, kuri ir padomju mantojumā auguši. Skaidrs, šai vecuma grupai ir grūtības ar savu emociju apzināšanos, ļaušanos, nemaz nerunājot par dzimumu vienlīdzību un iekļaujošu attieksmi sabiedrībā.

Kā mīlestības piepildītam un empātiskam cilvēkam, kas apzinās dabas spēku latviskās valodas tradīcijā, mana misija ir normalizēt emocionālā intelekta kopšanu veselīgā veidā.

Atrast brīvo telpu, kur izpausties, izraudāties, izdusmoties, izmīlēties, atļaut sev būt. Es eju gulēt deviņos, ceļos piecos, rakstu kladīti, eju strādāt pie sava sapņa, peldos āliņģī, sportoju, dzeru daudz ūdens, nelietoju alkoholu. Viena no manām ideoloģijām ir veselība, jo bez fiziskās un emocionālās veselības nav nekā. Rūpes par sevi un vienam par otru vienmēr man ir bijušas svarīgas.

Runājot par dziesmām angļu valodā, man arī ir plāns, kā latviešu pagānisko mantojumu pasniegt universālā formātā, jo es pati esmu dabu mīlošs pagāns. To sajūtu, ko dod mežs, vēlos atnest uz pilsētu un, iepakotu dziesmu formātā, palaist straumēšanas servisos.

Vai panākumiem līdzi nāk arī vientulība?

Es bieži jūtu vientulību. Lielu daļu no maniem panākumiem nes arī uzņēmējdarbības puse, projektu plānošana, komandas vadīšana, ideju ģenerēšana, ko pati mācos un daru. Jo vairāk patērēju grāmatas un informāciju, jo vairāk saprotu, kā virzos tuvāk savam sapnim un esmu tālāk no tumšā posma, kurā biju. Visu laiku sanāk pāraugt sevi un īstenot savu alegoriju, ka esmu kā raķete jau no bērnības.

Panākumi nes izolētību un vientulību. Arī lēmums dzīvot vienai ir palīdzējis sasniegt savus mērķus. Ir cilvēki, kuriem es nepatīku tāpēc, ka atļaujos cīnīties par vietu zem saules.

Secināju, ka tiešām sāku mācīties, kad aizgāju no studijām. Katru nedēļu izlasu grāmatu par biznesu un uzņēmējdarbību, klausos audiogrāmatas, mācos producēt mūziku. Nepārtraukti mācos.

Kad izlauzos cauri neticībai sev, tad viss sāka notikt.

Cilvēkus, kuri tic sev, mēdz saukt par iedomīgiem delīriķiem. Īpaši, ja sieviete sev tic, jūtas pārliecināta par sevi, atsaka lietām, kur viņa negrib piedalīties. Viņai ir savs viedoklis, tad sanāk daudz kam iet cauri, bet tāpēc mēs esam stiprais dzimums.

Kādi plāni tuvākajai nākotnei?

Februārī nāks ārā mans minialbums, pie tā arī šobrīd strādāju. Tas būs sulīgs albums ar hiphopa elementiem. Hiphops man ir mīļa mūzika, ko apspriedu, jo kautrējos to parādīt citiem.

Jau pirms pusotra gada biju sarakstījusi hiphopīgas dziesmas, bet šķita, ka man hiphopa ainā nav vietas. Tagad man ir pilnīgi vienalga, ko kāds padomās, jo - kāpēc ne?

Es varu darīt visu, ko gribu, - eksperimentēt un spēlēties ar žanriem. Sāku strādāt pie sava lielā albuma un paralēli arī strādāju pie satura angļu valodā. Tā man ir mīļa valoda, ko visu laiku atliku, jo bija jāsāk ar latviešu valodu. Esmu priecīga, ka top albums angļu valodā.

Jau ziņots, ka Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva “Zelta Mikrofons ’23” norisināsies 18. februārī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Šis gads ir īpašs, jo pirmo reizi būs iespēja klātienē baudīt ceremoniju arī skatītājiem. “Zelta Mikrofona ’23” ceremonijā uzstāsies tādi dziedātāji kā Dons, Aija Andrejeva, Olga Rajecka. Grupas “Citi zēni”, “Astro’n’out”, “Dzelzs vilks”, “Tautumeitas”, “DAGAMBA” un reperi rolands če, Fiņķis, Ozols, un vēl daudzi citi mākslinieki, kuri tiks izziņoti drīzumā. Biļetes uz ceremoniju var iegādāties vietnē eKase.lv.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu