Pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa nupat saņēma balvu kā Latvijas labākā sportiste 2022. gadā. Viņas panākumi pārī kopā ar Anastasiju Kravčenoku ir satriecoši. “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Graudiņa stāsta par to, kā iemācījusies izbaudīt spēli, smaidīt brīžos, pat ja sacensības ir stresa pilnas, kā arī – kāpēc jāprot atrast balanss starp smaidu, nopietnību un fokusēšanos.
Raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam Graudiņa atklāj, ka tas ir jauki, ja no malas cilvēki spēlē jūt volejbolistu vieglumu, smaidu, prieku par būšanu uz laukuma. Daudzi viņai teikuši, ka volejbolistes smaidot par daudz, citi – ka par maz. “Mūsu ideja aiz šī, kāpēc mēs mēģinām smaidīt, ir tāpēc, ka Māris Eikens bija mūsu fizioterapeits daudzus gadus, un viņš mums vienmēr teica:
“Meitenes, tiklīdz jūs sākat smaidīt vai kamēr jūs smaidāt laukumā, es zinu, ka viss ir kārtībā, un jūs arī vienmēr esat uzvarējušas to spēli. Tiklīdz es redzu, ka jums ir uzrauti pleci, saspringti, nesmaidāt, tas vienkārši parādās arī rezultātā.””
Tā arī volejbolistes turpinājušas apzināti grūtos momentos smaidīt, paskatīties viena uz otru, pasakot kādu konkrētu atslēgas vārdu, kas ļauj saprast – ir pienācis laiks paskatīties apkārt, saprast, kas notiek, un atslābināties. “Olimpiādē laikam bija tas augstākais punkts, kur mēs lietojām šo stratēģiju, jo man šķiet – nekas nav kaitinošāks, kā pretiniekam redzēt, ka viņu pretiniekam viss ir kārtībā, ka viņš ir priecīgs,” atzīst Graudiņa, “Varbūt dažiem ļoti traucē, dažiem mazāk, bet mēs cīnāmies par katru punktu. Ja mēs varam kaut vai vienu punktu šādā veidā dabūt, tad mēs to noteikti darīsim. Mums tas neko nemaksā – smaidīt.”
“Es domāju, ka šis noteikti pārklājas dažādās dzīves sfērās. Pilnīgi gandrīz jebkurā sfērā noteikti. Tur jau ir tas knifs – jo vieglāk izskatās, jo grūtāk tas ir,” saka volejboliste, “Tomēr vajag arī balansu atrast starp nopietnību, fokusēšanos, un mums varbūt mazliet tā pietrūkst. Dažām vecākām spēlētājām ir tāds… viņas ir tik spēcīgas personības otrā laukuma pusē, ka tas vien jau viņām dažreiz dod punktus. Tā ka mēs ar Nastju esam ceļā uz to – mums vēl ir ceļš priekšā.”
