Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Gods, lojalitāte un drosme jeb stāsts par Ukrainas varoņiem pēc Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Pierre Crom/LEJOURNAL/SIPA/Pierre Crom/LEJOURNAL/SIPA

Ukrainas nostāja ir skaidra: tās spēki turpinās cīņu, līdz būs atkarojuši visu Ukrainas starptautiski atzīto teritoriju. Tas nozīmē to, ka Ukraina plāno atgūt ne tikai tos apgabalus, ko Krievijas spēki ir sagrābuši pēc iebrukuma Ukrainā pērnā gada 24. februārī, bet arī arī visas teritorijas, ko tie ieņēmuši 2014. gadā, tostarp Krimu.

Kara pirmajos mēnešos ideja par Krimas atgūšanu šķita mazticama, jo Ukrainai bija jādomā, kā apturēt Krievijas spēku virzību arvien dziļāk valsts teritorijā.

Pēdējo mēnešu laikā tieši ukraiņi ir tie, kas ne tikai varonīgi dodas uzbrukumā, lai atbrīvotu savu valsti no Krievijas okupācijas, bet arī izsaka optimistiskas prognozes par Krimas pussalas atgūšanu.

Lielākā daļa ukraiņu uzskata, ka Ukrainas uzvara karā pret Krieviju viennozīmīgi ietver sevī arī Krimas atgūšanu, jo tikai šādā gadījumā būtu iespējams runāt par nu jau deviņus gadus ilgstošās Krievijas agresijas Ukrainā beigām.

Pēdējā gada laikā Ukraina ir vairākkārt pārsteigusi pasauli ar sava karaspēka militārajām spējām un efektivitāti.

Vai Krimas scenārijs varētu atkārtoties šodien? Uz šo jautājumu nevar atbildēt viennozīmīgi, tomēr ir skaidrs, ka 2014. gadā Krievijas agresīvo ģeopolitisko interešu īstenošanu sekmēja iekšpolitiskie satricinājumi Ukrainā, piemēram, Maidana protesti, prezidenta Viktora Janukoviča bēgšana no valsts.

2014. gada februārī Ukrainai piederošo Krimas pussalu okupēja par "zaļajiem vīriņiem" dēvētie Krievijas bruņoto spēku karavīri bez pazīšanās zīmēm, 18. martā Krievija to formāli anektēja. Ukrainas spēki Krimā nezināja, kā reaģēt uz iebrukumu, turklāt netika saņemta pavēle no Ukrainas augstākajiem komandieriem.

Dokumentālā filma “Krima, kā bija“ ("Крим, як це було"), kas skatāma "LMT Viedtelevīzijā", stāsta par 2014. gada Krimas okupāciju, par cilvēkiem, kas sarežģītos apstākļos bija gatavi aizstāvēt Ukrainas teritoriālo vienotību.

Unikāli dokumentāli kadri un patiesi dzīves stāsti par jūrniekiem, pilotiem, karavīriem un jūras kājniekiem atklāj atbildes ne tikai uz jautājumu, kādēļ Krievijai tik viegli izdevās anektēt pussalu, bet arī liek ikvienam no mums domāt par pussalas nākotni.

Tas ir emocionāls un patiess stāsts par cilvēkiem, kas sarežģītos apstākļos ir gatavi līdz pēdējam brīdim aizstāvēt savas tēvzemes neatkarību gan vakar, gan šodien, gan arī nākotnē.

Dokumentālā filma sniedz arī ieskatu tajā, kas notiek krievu ielenktajās Ukrainas militārajās bāzēs un karakuģos. Filmas komanda atklāj Ukrainas karavīru dzīvesstāstus, kuri palika uzticīgi savai valstij, neskatoties ne uz kādiem pārbaudījumiem.

“Krima, kā bija” ir vēstījums par augstākajām cilvēciskajām vērtībām: godu, lojalitāti un drosmi. Filmas varoņiem nākas saskarties ne tikai ar kaimiņvalsts agresiju, bet arī ar savu kolēģu nodevību un tuvāko cilvēku neizpratni.

"Kamēr "zaļie cilvēciņi" dzēra rīta tēju un pārdevēji viņus cienāja ar cepumiem, mēs devāmies uz skrejceļu," stāsta kāds pilots, kurš ienaidnieka degungalā glāba militāro tehniku.

Visi dokumentālās filmas varoņi apgalvo, ka izkļūt no aplenkuma, neticēt iebrucēju solījumiem un palikt uzticīgiem zvērestam, bija vienīgais pareizais lēmums.

"Šai filmai galvenokārt ir emocionāla sastāvdaļa. Un mēs domājam, ka tieši ar emociju palīdzību mēs varam parādīt to, kas notika Krimā. Man bija interesanti atklāt tieši cilvēciskas emocijas," norāda filmas režisors Kostjantins Kļackins.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu