Kā liecina LaIPA veiktā aptauja par Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumiem 2022. gada oktobra rezultāti - 16% no aptaujātajiem klausītājiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem mūziku klausās un iegādājas maksas mūzikas straumēšanas servisos, piemēram, Spotify, iTunes, Deezer u.c.

Savukārt 39% mūziku klausās bezmaksas interneta vietnēs, piemēram, Youtube. Arī tops "Straumētākais ieraksts ar Elektrum" apkopo šos straumēšanas un lejuplādes rezultātus, dodot iespēju iepazīt to klausītāju gaumi, kas mūziku patērē internetā.

Kā redzams, 2023. gada sākumā popularitātes augšgalā ir hiphopa mākslinieki - janvāra ceturtās nedēļas top3 straumētākie albumi ir MSencis un Grandmaster Neon albums “goda vards cetri” , “Kastrācija” - “CRACKHOUSE” un Wiesulis un sangvn - “Fianchetto”.

No popmūzikas vislabāk ir veicies “Bermudu divstūra” albumam “Vidēji glīts” un “Prāta vētras” albumam “Gads bez kalendāra”, kas arī ir atrodami starp “Zelta Mikrofona '23” nominācijām (albuma “Vidēji glīts” trīs dziesmas nominētas kategorijā Straumētākais ieraksts ar Elektrum, bet “Gads bez kalendāra” Mežaparkā ir nominēts kategorijā koncertieraksts). Tāpat jāpiemin, ka šīs nedēļas straumēšanas topā ir atrodama arī bērnu mūzika, “Tutas lietu” albums “Tutas dziesmas”.

Tops parāda dažādu paaudžu diametrāli atšķirīgo mūzikas gaumi, kas var šķist nepieņemama, piemēram, necenzētas leksikas lietojuma dēļ. Kā uztvert šādas mākslinieciskas izpausmes, jautājām sociālantropologam Klāvam Sedlniekam, kurš atgādina, ka pusaudžiem Rietumu kultūrā ir raksturīgi nostāties pret “pieaugušo” un “safrizēto”.

“Lai arī rupjības galvenais mērķis ir paust savu neapmierinātību vai dumpīgo garu (uzdrīkstēties, lai paskatītos, ko es varu, kā pārvaru savas bailes), tas nenozīmē, ka līdzās dumpinieciskumam nevar rasties kaut kas skaists un labs.

Tas dižais un skaistais rodas pa vidu. Cilvēkiem ir vajadzīgs gan viens, gan otrs - gan pacilājošais, gan pretspars vecākai paaudzei. Svarīgākais ir radošais process, kurā cilvēki spēj eksperimentēt. Ja viņi kādā vietā "iesper" kaut ko tādu, kas liek mūsu ausīm novīst, tā ir daļa no kultūras, it sevišķi popmūzikā. Arī literatūrā parādās dumpinieciskums, un tam ir sava vieta. Cilvēkiem, kam mūsdienu “rupjās” dziesmas raisa sašutumu, vajag atcerēties, ka 50. gados tādu pašu sašutumu izraisīja džezs, 60. - rokenrols un hipiji, 70 - smagais roks un tā tālāk. Tā ka ar mūsdienu jauniešiem viss ir kārtībā. Un kārtībā viss ir arī ar vecāko paaudzi, kas sašutusi par jauniešu gaumi.

LaIPA mūzikas patēriņa aptauja norāda, ka 39% Latvijas klausītāju dod priekšroku popmūzikas žanram (vecuma grupa 18 - 60, galvenā auditorija sievietes), bet 5% ir hiphopa klausītāji - galvenā klausītāju grupa ir vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Pētījums arī norāda, ka mūzikas iegādē aktīvākie ir 18 - 29 gadus veci iedzīvotāji. Ņemot vērā Latvijas hiphopa lielo popularitāti, var secināt, ka šo žanru kā galveno izvēlas aktīvākie mūzikas straumēšanas vietņu lietotāji vecumā līdz 29 gadiem. Kamēr popmūzikas klausītāji, iespējams, savās mūzikas izlasēs miksē latviešu un ārzemēs radīto mūziku.

Interesanti, ka straumētāko ierakstu topa simtniekā ir atrodamas dziesmas, kas publiskotas pirms vairākiem desmitiem gadu, kā, piemēram, “Dakotas” dziesma “Kurtizāņu ugunskurs”, “Prāta vētras” dziesmas “Īssavienojums”, “Četri krasti”, “Lidmašīnas”, “Čipsis un Dullais” dziesma “Kad meitene skumst”, “A-Eiropa” dziesma “Meitenes Rīgā”, šādi apliecinot dziesmu nemainīgo hita statusu. Arī turpmāk ar interneta mūzikas vietņu starpniecību turpināsim iepazīt Latvijas klausītāju nemainīgi iecienītos skaņdarbus un aktuālās izvēles.