Ļaudis reaģē uz gada aktrises Meļķes atteikšanos no "Lielā Kristapa" balvas (43)

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Marija Luīze Meļķe Nacionālā kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā 26. februārī
Marija Luīze Meļķe Nacionālā kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā 26. februārī Foto: Jānis Škapars/TVNET

Svētdien, 26. februārī, norisinājās nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonija, kurā balvu kā labākā aktrise saņēma Marija Luīze Meļķe. Tiesa, no apbalvojuma viņa atteicās, tādējādi protestējot pret Dzīvesbiedru likuma nepieņemšanu. Kas par to sakāms sociālo tīklu lietotājiem?

"Filma "Neona pavasaris" bija mana pirmā kino pieredze, es nezināju, vai vispār ko varu nospēlēt. Tas, ko centos darīt, manā iekšējā vārdnīcā nebija tik daudz saistīts ar augstu aktiermeistarību. Es centos cilvēcīgi izrādīt cieņu tai cilvēku dzīves pieredzei, kuru attēloju. Šo ņemot vērā, būtu liekulīgi no manas puses vienkārši pateikt visiem paldies un nepateikt, ka mūsu valstī ir pienācis laiks pieņemt Dzīvesbiedru likumu," sacīja Meļķe, paužot pateicību ģimenei un draugiem par atbalstu, kā arī filmas komandai - par uzticēšanos un žūrijai - par novērtējumu.

"Es ceru, ka nevienam tā nenolasīsies kā augstprātība, jo patiesībā man ir ļoti žēl, ka nevaru pieņemt šo "Lielo Kristapu". Tas ir valsts līmeņa apbalvojums par darbu filmā, kurā es attēloju meiteni, kādu realitātē šī valsts atsakās aizstāvēt. Tas [balvas pieņemšana] no manas puses būtu liekulīgi."

Pats kultūras ministrs Nauris Puntulis uz apbalvošanas ceremoniju šķietami nebija ieradies, tāpēc Meļķe lūdza pasākuma vadītājus viņam nodot "Lielā Kristapa" statueti, lai tā glabājas pie viņa, "kamēr situācija nemainās".

Publika Meļķes uzrunai veltīja stāvovācijas.

Jau ziņots, ka nacionālajā kino balvā "Lielais Kristaps" par labāko pērnā gada pilnmetrāžas filmu tika atzīts režisora Viestura Kairiša "Janvāris", kas arī kopumā saņēma visvairāk balvu - piecas "Kristapa" statuetes.

Labākās aktrises balvu šogad nolemts piešķirt Marijai Luīzei Meļķei par galveno lomu filmā "Neona pavasaris", labākā aktiera balvu - Kārlim Arnoldam Avotam par lomu filmā "Janvāris", labākās aktrises otrā plāna lomā balvu - Ivetai Polei par lomu filmā "Māsas", bet labākā aktiera otrā plāna lomā balvu - Tomam Auniņam par lomu filmā "Nemierīgie prāti". Meļķe no balvas atteicās, kamēr Latvijas valsts nesāks ievērot visu cilvēku tiesības.

Par labāko īsmetrāžas spēlfilmu nosaukts režisora Paula Ķestera darbs "Pirmie soļi", par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu - Ievas Ozoliņas "Mana māte valsts", par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu - režisora Jāņa Ābeles "81 metrs", par labāko animācijas filmu - Signes Baumanes darbs "Mans laulību projekts", par labāko daudzsēriju filmu - režisora Armanda Zvirbuļa darbs "Krimināllieta iesācējam", par labāko debijas filmu - režisores Elzas Gaujas dokumentālā filma "Tikmēr Lucavsalā", bet par labāko studentu filmu - Reiņa Ūbeļa "Mans kaimiņš nosita manu kaķi".

Par labāko scenāriju šogad apbalvoja daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" scenāristus Juri Kursieti, Matīsu Gricmani, Līgu Celmu-Kursieti un Armandu Zvirbuli, par labāko spēlfilmas režisori - Lindu Olti par filmu "Māsas", bet kā labākais spēlfilmas operators balvu ieguva Aleksandrs Grebņevs par filmu "Ūdens garša".

Labākā filmas mākslinieka balvu saņēma Ieva Jurjāne par darbu filmā "Janvāris", kā labākā kostīmu māksliniece godināta Rūta Lečaite "Janvāris", labākā grima māksliniece - Maija Gundare "Sema ceļojumi", labākais dokumentālās filmas režisors - Ivars Seleckis "Zemnieki", labākais dokumentālās filmas operators - Gints Bērziņš "Mājas", labākā animācijas filmas režisore - Signe Baumane "Mans laulību projekts", labākā animācijas filmas māksliniece - Signe Baumane "Mans laulību projekts", labākais komponists - Platons Buravickis un Huans Ernandezs "Nemierīgie prāti", labākais skaņu režisors - Aleksandrs Vaicahovskis "Neona pavasaris", bet labākais montāžas režisors - Armands Začs "Janvāris".

Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņēma kinodramaturgs Alvis Lapiņš.

"Lielā Kristapa" balva kinematogrāfijā iedibināja 1977. gadā. "Lielais Kristaps" dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā "Lielais Kristaps" ieguva Nacionālās balvas statusu.

Foto: Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”

Komentāri (43)CopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu