Taujāts par to, vai Krievijā varētu notikt kādi procesi, kas varētu apturēt visu notiekošo, raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei Kalniņš saka: “Domāšana, mentalitāte – tā joprojām paliks lielā mērā tā pati. Ja mēs gribam, lai mainītos šī te impēriskā domāšana, kas ir lielākā mērā visas Krievijas sabiedrības iekšienē, tad jāpaiet vairākām paaudzēm.” Viņš min piemēru par Romas impēriju – nomainot līderi, gada laika nekas nemainījās. “Tas pats arī mums jārēķinās ar Krieviju,” piebilst Kalniņš.
NBS komandieris norāda, ka nav iespējams prognozēt kara turpinājumu, taču visai Rietumu sabiedrībai pēc iespējas ātrāk jānodrošina viss nepieciešamais, lai Ukraina uzvarētu: “Cik ātri viņi (Ukrainas bruņotie spēki – aut.) iegūs visu nepieciešamo, tik lielā mērā būs veiksme viņiem frontē, bet pats galvenais, ko es noteikti novēlu Ukraiņu tautai un bruņotajiem spēkiem, – nezaudēt šo te pārliecību un gara stiprību. Tikko viņi zaudēs šo pārliecību un būs galīgi noguruši, nebūs spējīgi to darīt, tad, protams, iznākums ir ļoti bēdīgs.”
Uz jautājumu par to, kādēļ mēs tik ilgi nesapratām, kas patiesībā notiek Krievijā, Kalniņš norāda, ka Baltija un Austrumeiropas valstis saprata un brīdināja. “Rietumi nekādi nevarēja noticēt, ka 21. gadsimtā kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt,” stāsta komandieris, piebilstot, ka tika mēģināts pārliecināt Krieviju atgriezties demokrātijas sliedēs, taču tas neesot iespējams valdošās nostaļģijas dēļ par Padomju laiku. “Viņi pielūdz stingro roku, un tas viņiem ir vajadzīgs,” turpina Kalniņš, “Mums nekad, nekur neparādās tādi vārdi kā Krievijā – “Krievijas zemju savācēji.” Tas nozīmē okupāciju. Mēs taču nekad Rietumeiropā tagad šādā veidā neveidojam savu politisko sapratni par starptautiskajām attiecībām. Tāpēc es šodien neteikšu, ka es esmu skeptisks saistībā ar – kas notiks Krievijā, bet viņiem vēl ir tāls ceļš ejams.”