Latviju festivālā pārstāv šīgada Nacionālā kino balvas laureāte kategorijā “Labākais režisors” Linda Olte ar sociālo drāmu “Māsas”, režisors Uģis Olte, producents Uldis Cekulis, operators Valdis Celmiņš un viņu kopdarbs, mitoloģiskais trilleris “Upurga”, Aigars Grauba ar ģimenes klapatu virknējumu “Circenīša Ziemassvētki” un “Lielā Kristapa” laureāte kā Labākā 2022. gada filma, Viestura Kairiša laikmeta drāma “Janvāris”.

Lietuvas kino vispirms iepazīstinās ar traģiski bojā gājušā dokumentālā kino režisora Manta Kvedaraviča (Mantas Kvedaravičius) pēdējo darbu “Mariupole 2”, filmai paredzēts īpašs piemiņas seanss. Kvedaravičs studēja antropoloģiju un savā kino vislabprātāk izmantoja subjektīvā novērotāja metodi, kurā viņa kamera nostādīta starp fundamentāliem jautājumiem un viselementārāko sadzīvi kara apstākļos. Aizvadītā gada aprīlī Mariupoles aplenkuma laikā režisoru sagūstīja un nogalināja Krievijas varmākas. Filma saņēma “Zelta acs” specbalvu 75. Starptautiskajā Kannu kinofestivālā.

Režisora Laurinas Bareisa (Laurynas Bareisa) drāma “Svētceļnieki” (Pilgrims) stāsta par kādu jaunu sievieti, kura kopā ar sava bijušā drauga brāli dodas uz nelielu pilsētiņu netālu no lidostas, apmeklējot vietu, kurā viņš traģiski un vardarbīgi gāja bojā. Arvien tālāk mērojot mirušā brāļa iespējamo maršrutu, viņi pamazām atklāj viņa nāves apstākļus. Filma tika apbalvota ar Galveno balvu 78. Venēcijas kinofestivālā, programmā “Orrizoni”, kura tradicionāli iepazīstina ar mazāk zināmu valstu un kino veidotāju filmām vai arī atklāj kādu iepriekš neierastu tēmu un tās risinājumu. Filma saņēmusi balvu par labāko scenāriju Tesaloniku Starptautiskajā kinofestivālā 2021. gadā.

Trešais lietuviešu kino piedāvājums festivālā ir stāsts par desmit gadus vecu zēnu, vārdā Juozaps, kuru par “laimīgo vienu no miljona” padara apstāklis, ka viņš ir piedzimis ar sirdi ārpus krūškurvja un izdzīvojis. Filmā “Tauriņa sirds” (A Butterfly’s Heart, režisore Inese Kurklietīte/Inesa Kurklietytė) zēns izvairās no saskarsmes ar bērniem, viņa pasaules centrs ir veca, pamesta muiža un kukaiņi, kurus viņš tur audzē. Viņa miers tiek izjaukts, kad Juozapa vienaudze Rugile pārceļas no dzīves pilsētā netālu kaimiņos un drīz vien ir laiks doties uz skolu. Kā varētu paredzēt, tas nav vienkāršs, bet tomēr – draudzības sākums.

Igaunija festivāla programmu papildina ar režisora Elmo Nīganena (Elmo Nüganen) triloģijas par aptiekāru Melhioru divām filmām: “Aptiekārs Melhiors” un “Spoks”. Galvenais varonis pazīstams arī Latvijas publikai - tas balstīts uz igauņu detektīvu rakstnieka Indreka Hargla (1970) grāmatām, kuras izdotas arī latviešu valodā. Autors ir radījis aptiekāra Melhiora tēlu - zinātkāru, urķīgu, attapīgu zāļu tirgotāju, kurš īpaši svarīgos brīžos nāk talkā pilsētas algotajam tiesas fogtam. Daļu no triloģijas uzņemšanas līdzfinansējis arī "Rīgas Filmu fonds", kas piešķīris aptuveni pusmiljonu eiro igauņu filmu studijas “Taska Film” partnerim Latvijā, “Film Angels Studio”. Filma atbalstīta arī Nacionālā Kino centra 2020. gada valsts budžeta līdzfinansējuma konkursā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā un starptautisku kopražojumu filmu konkursā. Tallinu tālajā piecpadsmitajā gadsimtā filmas veidotāji atdzīvināja kinopilsētiņā "Cinevilla" Tukuma novadā.

Trešā filma ir uz patiesiem notikumiem balstītā sporta un politikas drāma "Kalev" (režisors Ūve Mustings/Ove Musting). 1990. gada vasara. Padomju Savienība atrodas uz sabrukuma robežas, un mazās Baltijas valstis cīnās, lai atgūtu savu neatkarību. Sabiedrība ir sašķelta, ielās valda bailes un nemieri un tūdaļ jāsākas Padomju Savienības basketbola čempionātam. Igaunijas komandai “Kalev” priekšā nozīmīgs lēmums: tā kā neatkarība šķietami ir rokas stiepiena attālumā, sabiedriskā doma arvien vairāk iestājas pret Igaunijas komandas dalību PSRS čempionātā. Komanda izdara nepopulāru izvēli: tomēr piedalīties. Neraugoties uz dažādajiem šķēršļiem, “Kalev” iekļūst finālā - atklājot, ka viņu cīņa pēkšņi ir kļuvusi daudz plašāka un to simbolizē gan Padomju savienības sarkanais, gan neatkarīgās Igaunijas trīskrāsainais karogs.

Tiešsaistes festivāla programmā iekļauta arī Elzas Gaujas melnā komēdija "Mamma vēl smaida" un Matīsa Kažas pieaugšanas stāsts ar sevis meklējumiem - "Neona pavasaris".

Bostonas Baltijas filmu festivālu organizē Baltijas filmu komiteja un Amerikas latviešu nacionālā līga, sadarbojoties ar organizāciju "ArtsEmerson".