Pasaule tevi jau pazīst kā veiksmīgu dīdžeju. Kā tu pats sevi raksturotu?

Esmu spānis-vācietis. Man piemīt vāciešiem raksturīgā precizitāte, man patīk darbs, es strādāju 7 dienas nedēļā – esmu 100% mākslinieks.

Vienlaikus spāņu asinis, protams, dod azartu dzīvei, man ir daudz draugu visā pasaulē, esmu priecīgs, izbaudu dzīvi un katru dienu cenšos piedzīvot maksimāli, veidojot savu labāko dzīves scenāriju un labāko sevis versiju. Dzīvoju Ibicā – tā ir, manuprāt, labākā vieta Eiropā. Pludmales, smiltis, siltums – bez tā es nevaru. Zinu, ka UNREAL festivālā būs papildinātās realitātes dimensija. Ja es varētu veidot šādu dimensiju, tad tā noteikti būtu pludmale ar palmām, sērfošanu.

Vai Ibicā uzturies pastāvīgi?

Pārsvarā esmu koncertturnejās, festivālos, pārlidojumos. (Smejas.) Faktiski tikai 20% gadījumu esmu mājās. Pārējā laikā – ārzemēs un ceļā. Bet man tas patīk.

Šis dzīvesveids ar regulāru kontinentu maiņu, koncertiem pa nakti, arī alkoholu noteikti atstāj sekas. Kā tu sevi uzturi labā formā?

Viss sākas ar mentālo veselību, tad seko ķermenis. Ir jāatrod balanss.

Šogad man ir bijuši jau 60 lidojumi, un ir tikai marts. Es cenšos domāt un sekot līdzi tam, ko ēdu, kā guļu. Kad ir iespēja – sportoju. Ibicā spēlēju padeltenisu (angļu val. - paddle tennis). Lietoju uztura bagātinātājus. Un esmu ļoti izvēlīgs alkohola ziņā – jā, ballītēs ir jābūt jautrībai, bet man tas ir darbs. Mēs noteikti neredzam cilvēkus lietojam alkoholu birojā. Tāpēc es nekad nelietoju sliktas kvalitātes alkoholu. Pēdējo divu mēnešu laikā grādīgos dzērienus neesmu lietojis vispār.

Kas ietilpst tavā raiderī jeb prasību sarakstā koncertu organizatoriem?

Man nav ārkārtīgi augstu prasību. Droši vien pašsaprotamas lietas. Kokosriekstu piens, telefona lādētājs, jo tos visu laiku pazaudēju. No alkohola – īpaša tekila.

Ikvienam mūziķim ir savs rokraksts – kā tu raksturotu savējo?

Es sāku spēlēt, kad man bija 15-16 gadi. Tolaik bija aktuāls hiphops. Vēlāk nāca Deivids Moraless (David Morales), Frenkijs Nakls (Frankie Knuckles), kas jau būtiskāk formēja manu muzikālo gaumi.

Visu naudu tērēju par mūzikas ierakstiem – sākotnēji pirku vinilu, vēlāk kompaktdiskus. 18 gados es jau producēju savus pirmos singlus. House mūzika un dažādi tās paveidi ir mans pamats. Man svarīgi, lai skaņdarbs izklausās lipīgi un labi, gan braucot mašīnā, gan nelielā klubā, gan lielā festivālā. Mūzikai noteikti jāpatīk meitenēm. Un, protams, ir jābūt šai funk noskaņai. Tā ir moderna elektroniskā deju mūzika, taču tās fons ir funk sajūta. Tāpēc izmantoju pseidonīmu Plastic Funk.

Kas raksturo labu EDM singlu?

Noteikti tas ir labs vokāls, labi piemeklēti bīti, skaidra, saprotama un vilinoša melodija. Bet, kā minēju, svarīgākais, lai meitenēm patīk. Tas singls ir izdevies.

Dīdžeja karjeras veidošanai esi veltījis divas desmitgades. Šajā laikā īstenots daudz dažādu sadarbību, tostarp ar Tujamo, izdodot singlu “Dr. Who!”, ko atzinīgi novērtēja un vēlāk savās koncertturnejās izmantoja arī Tiesto, Stīvs Andželo (Steve Angello), Nikijs Romero (Nicky Romero) un Afrodžeks (Afrojack). Tu esi uzstājies "Tomorrowland", Pacha NYC, Āzijā, dažādos klubos Eiropā, Ibicā, tostarp arī kopā ar Avicii, un šobrīd jau esi pasaules DJ TOP100 sarakstā. Kas ir tavu panākumu atslēga?

Tas noteikti ir smags darbs un neatlaidība pirmkārt. Bet savu lomu spēlē arī veiksme. Ir jābūt pareizā vietā un laikā. Mana karjera veidojās pakāpeniski, es nekļuvu par superzvaigzni vienas nakts laikā, bet tas ir bijis ļoti interesants ceļš.

Kas tev visvairāk palīdzējis?

Es noteikti teiktu paldies savai pirmajai ierakstu kompānijai “Tiger Records”. Tās komanda man iemācīja pārāk nesarežģīt mūziku, pārāk neiespringt. Ir daudz cilvēku, kuri grib sekot haipam, kaut kādam tā brīža modes kliedzienam. Bet māksla vispār un arī skaņdarbi jārada, kad esi savā plūsmā, un jāveido tas, kas tev pašam patīk, par ko tu pats kaifo. Šad tad es nosūtu savus darbus dažiem cilvēkiem, kam uzticos. Tie ir divi menedžeri – viens strādā ar Eiropas tirgu, otrs ar Āzijas tirgu. Un vēl daži draugi ārpus mūzikas biznesa, viņi gan var būt ļoti kritiski, bet tieši tas man patīk.

Kurš ir spilgtākais moments tavā karjerā, kas kļuvis par neaizmirstamu atmiņu?

Tādu ir daudz, bet, iespējams, emocionāli vispiesātinātākā pieredze bija viena no pirmajām uzstāšanās reizēm "Tomorrowland" festivālā. Es vēl nebiju ierindojies DJ TOP 100, līdz ar to man bija jāuzstājas kā vienam no pirmajiem. Lija lietus, laikapstākļi bija briesmīgi, tā bija svētdiena. Satiksmes dēļ es kavēju. Kad ierados, līdz manam startam bija palikušas burtiski 5 minūtes. Garastāvoklis nebija no labākajiem. Taču redzēju, ka mani sagaida ap 500-600 cilvēku ar karogiem un plakātiem. Es sāku spēlēt, un pēc 3 minūtēm laukumu piepildīja jau ap četriem tūkstošiem klausītāju. Tas bija ļoti emocionāli – par spīti vējam un lietum cilvēki leca, dziedāja līdzi. Tā bija viena no labākajām stundām manā dzīvē, ko esmu piedzīvojis.

Vai šo gandarījumu dod pūļa kontroles sajūta?

Es to nesauktu par kontroli. Tā ir superīga sajūta, kad savienojies ar klausītājiem. Pirmās 15-20 minūtes es mēģinu sajust publiku, noķert vienu vilni, un tad tā drīzāk ir savienošanās jeb saplūšana ar auditoriju.

Pēc koncertiem tu sniedz autogrāfus. Bet kas ir oriģinālākās dāvanas, ko esi saņēmis no faniem?

Āzijā cilvēki ierodas uz koncertiem ar pašu darinātiem karogiem, uz kuriem izšūts mans logo. Tas ir pārsteidzoši, esmu saņēmis šādus karogus dāvanās. Arī gleznas.

Bet reiz viens puisis bija uztetovējis manu pseidonīmu Plastik Funk uz rokas. Tas bija ļoti liels pārsteigums.

Runājot par "UNREAL festival Mežaparks", vai varam gaidīt kādus pārsteigumus?

Jā, noteikti. Maijā plānoju izlaist četrus jaunus singlus. "UNREAL festival" būs viena no pirmajām vietām, kur tos varēs dzirdēt. Iespējams, sagatavošu vēl ko īpašu Rīgai.

Kas ir tavi muzikālie elki? Ar ko tu, iespējams, gribētu vēl veidot sadarbības turpmāk?

Viennozīmīgi augstu vērtēju Farelu Viljamsu (Pharell Williams), viņš ir ļoti daudzpusīgs mākslinieks un interesanta personība. Arī Weeknd, kurš šobrīd ir savas muzikālās karjeras augstākajā punktā.