Ovišu bāka izgaismosies lībiešu karoga krāsās

TVNET
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Svētdien, 26. martā, Latvijā pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. To godinot, arī Ovišu bāka simboliski vēstīs pasaulei par skaitliski mazas, bet garā bagātas tautas dzīvi pie Baltijas jūras. Visu dienu bāka būs atvērta apmeklētājiem pavasara skatu baudīšanai, un, iestājoties krēslai, izgaismosies zaļā, baltā un zilā krāsā.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Tā nolūks ir pievērst uzmanību Latvijas lībiskajām saknēm. Pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, kura šogad būs 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena.

Oviši ir pirmais ciems Lībiešu krasta teritorijā, skatoties no Ventspils puses Kolkas virzienā. Nosaukuma izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām vēsta, ka Ovišu vietvārds radies no lībiešu vārda “ovist” (skujains). Paši lībieši Ovišus sauc par Pațikmō.

Iepretim Ovišiem jūrā atrodas bīstams sēkļu rajons, kurā dziļums ir tikai aptuveni 10 metru, un te gadsimtu gaitā gājuši bojā daudzi kuģi. 19. gadsimtā Ovišos uzcēla bāku, kas brīdināja jūrniekus par sēkļiem. Bākas celtniecība sākās 1809. gadā, bet 1812. gada karš ar Napoleona karaspēku to pārtrauca. Zināms, ka no 1814. līdz 1844. gadam bākā neregulāri degusi uguns. 1844. gadā pabeigta bākas celtniecība un tā ieguvusi veidolu, ko redzam vēl šobaltdien.

Šodien Ovišu bāka ir vecākā bāka Latvijā, kura joprojām darbojas. Tā ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Bākas kompleksā ir izveidota ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi. Bākas tornis ar laternu sasniedz 37 metru augstumu.

Ovišu bāku apsaimnieko Ventspils brīvostas pārvalde, rūpējoties ne vien par tās tehnisko darbību jūrniecības vajadzībām, bet arī par vēstures mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.

LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits (centrā, no kreisās) un kādreizējais Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss kopā ar lībiešu kopienas pārstāvjiem 2020. gada augustā.
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits (centrā, no kreisās) un kādreizējais Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss kopā ar lībiešu kopienas pārstāvjiem 2020. gada augustā. Foto: Facebook/Valts Ernštreits

Par Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanu stāsta Latvijas Universtiātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: "Parādot novadu lībisko piederību, ar lībiešu karogiem tiks rotātas iestāžu ēkas, cilvēku mājas, lībiešu krāsās rotāsies gan Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan Rīgas Dome, gan Siguldas tilts pār Gauju, gan koncertzāle "Latvija" Ventspilī, un lībiešu putnu modināšanas dziesma skanēs no Aizkraukles pilskalna līdz Kolkas ragam un no Ainažiem līdz Doma laukumam Rīgā." 

Patlaban pieteiktie pasākumi un vietas, kuras tiks rotātas ar lībiešu karogu, atzīmētas kartē, kas atrodama vietnē libiesugads.lv.

Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu