Gadā, kad Latvijas pirmiedzīvotāji lībieši svin sava karoga simtgadi, kad ANO un UNESCO pievērš pasaules uzmanību valodu daudzveidībai, Saulkrastu kori “ANIMA” iedvesmojusi apziņa, ka katram latvietim senčos ir kāds lībietis.
Lībiešu tautasdziesmu “Pūgõ, pūgõ, jengõ, jengõ” jeb “Pūt, pūt, els, els” Saulkrastu korim “ANIMA” un sitamiem instrumentiem aranžējusi kora mākslinieciskā vadītāja, diriģente Laura Leontjeva, bet stāstu skatuviskajā dejā ietērpa jaunais horeogrāfs Rūdolfs Cīrulis.
Laura stāsta: “Šī lībiešu tautasdziesma man ir bijusi ļoti mīļa savas vitālās enerģijas un jaudas dēļ, bet mūsu interpretācijā īpaši izceļam ritmu un pulsējošo sajūtu, kuru paspilgtina valodas skanējums. Šī nav mūsu pirmā saskare ar lībiešu valodu, jo 2018. gadā kopā ar komponistu Uģi Prauliņu izdevām lībiešu kultūrai veltītu mūzikas albumu “JŪRD.SAKNES.ROOTS”. Lībiskajā ir kaut kas neaprakstāmi maģisks.”
Dziesmas animētais video simboliski atveido kādu lielajā visumā īpaši lolojamu zvaigzni – lībiešu zaļo, balto un zilo, jeb mežu, smiltis un jūru. Taču pats dziesmas saturs caur skatuvisko deju stāsta par kāzu rituālu.
Dziesmā dzirdams Saulkrastu koris “ANIMA” un sitaminstrumentālists Miķelis Vīte, ieraksts veikts “Lauska” studijā, skaņu režisors Kaspars Bārbals.
Lībiešu tautasdziesmas stāstu izdejo deju ansamblis “AUSTRIS” (mākslinieciskā vadītāja Elita Treilone).
Režisors un horeogrāfs Rūdolfs Cīrulis, video mākslinieks Ģirts Ceriņš, grafiskais mākslinieks un animators Arnis Zemītis.
No 23. marta lībiešu kāzu dziesma pieejama visās populārākajās straumēšanas vietnēs. Plašāka informācija kora mājaslapā: www.korisanima.lv
Saulkrastu koris ANIMA muzicē kopš 2001. gada un ir viens no spilgtākajiem koriem Latvijā. Saulkrastu koris Anima ļaujas krāsainībai gan sevī, gan mūzikā, pārkāpjot jaunas robežas un radot sev arvien jaunus radošus izaicinājumus. Kora radošā komanda - mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Laura Leontjeva, kormeistars Kristaps Solovjovs, vokālie pedagogi Elīna Ose un Emīls Gilučs.
Svētdien, 26. martā, Latvijā pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. Par Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanu stāsta Latvijas Universiātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: "Parādot novadu lībisko piederību, ar lībiešu karogiem tiks rotātas iestāžu ēkas, cilvēku mājas, lībiešu krāsās rotāsies gan Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan Rīgas Dome, gan Siguldas tilts pār Gauju, gan koncertzāle "Latvija" Ventspilī, un lībiešu putnu modināšanas dziesma skanēs no Aizkraukles pilskalna līdz Kolkas ragam un no Ainažiem līdz Doma laukumam Rīgā."
Patlaban pieteiktie pasākumi un vietas, kuras tiks rotātas ar lībiešu karogu, atzīmētas kartē, kas atrodama vietnē libiesugads.lv.