Šodienas redaktors:
Krista Garanča

"Tā nebija pieaugšana. Tas vairāk bija šoks." Keišs atklāti par meitas diagnozi (2)

Aktieris Andris Keišs
Aktieris Andris Keišs Foto: Evija Trifanova/LETA

Aktieris Andris Keišs intervijā žurnālam "Santa" atklāti runā par laulības dzīvi ar operdziedātāju Kristīni Zadovsku un to, kā ir audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām. 

Kā zināms, Keišs un Zadovska apprecējās 2005. gadā un divus gadus vēlāk pasaulē nāca viņu dvīņi Magdalēna un Ādams. Meitiņai ir Dauna sindroms.

Vaicāts, vai meitas diagnoze padarīja viņu pieaugušu, Keišs atbild: "Nē, tā nebija pieaugšana. Tas vairāk bija šoks. Tur lielākais ceļš bija pieņemšana.

Novēlu visiem, kam ir šādas situācijas, sajust, ka var pieņemt.

Tiklīdz to nevis saproti, bet sajūti, tad apzinies, ka nav veiksmju un neveiksmju. Sākumā bija šoks, bet tagad izrādās, ka tā ir jauna dzīves šķautne."

Viņš norāda, ka galvenais mērķis ir meitai iedot patstāvīgu dzīvi - pašreiz ir tā, ka meitu nevar atstāt vienu. "Magdalēnai novēlu, lai viņai būtu forša, piepildīta dzīve, pilna ar draugiem. Viņai ir svarīgas kompānijas, līdzīgi kā citiem cilvēkiem. Jā, tāpēc ir ļoti būtiski, kā citi pret viņu izturēsies."

Vaicāts, kā viņam izdevās nesalūzt šajā situācijā, aktieris saka: "Tāpēc, ka esmu tāda rakstura cilvēks. Man nepatīk konflikti, man patīk, ka ir jautri, ka prieks ir apkārt. Man patīk, ka viss ir nedaudz nenopietni. Cilvēki uz vienu faktu var skatīties dažādi, un domāju, ka tā nav viņu izvēle, tas vienkārši ir raksturs. Gribu, lai mana dzīve ir tāda, ka varu smaidīt visu laiku."

Savukārt par attiecībām ar Zadovsku viņš atbild, ka ir kopā ar sievieti, ar kuru vēlas kopā novecot. "Nekad mūžā neesmu dzīvojis viens. Vai nu pie vecākiem, vai ar sievieti. Manas ģimenes draugi visi ir ģimenes cilvēki, jo precēti cilvēki ir citādi. Viņi viens otru papildina, tajā ir kaut kas ļoti harmonisks. Cilvēki, kas ilgi dzīvo kopā, atšķiras no citiem. Šī atšķirība man patīk, tādās attiecībās jūtos kā mājās. Ir vīrieši, kas lieliski jūtas divvietīgā kabrio, braukājot naktī pa ielām un atgriežoties savā studijas tipa dzīvoklī. Man tā galīgi nav. Man vajag tieši šādi."

Pilnu interviju lasi žurnāla "Santa" jūnija numurā!

Uz augšu