Lilita Ozoliņa savas profesionālās dzīves plašāko skatītāju mīlestību saņēma pēc viņas lielajām kino lomām, kas daudziem miljoniem cilvēku bijušajās padomju valstīs viņas tēlos ļāva atpazīt Latviju. Par lomu daudzsēriju filmā “Ilgais ceļš kāpās” nesenā intervijā aktrise teica: "Ilgais ceļš kāpās" man nav tikai kārtējā filma vai viena loma klāt pārējām. (..) "Ilgais ceļš kāpās" ir mans dvēseles parāds, kas tiek atdots maniem vecākiem.”

Lilita Ozoliņa studējusi Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studijā. Paralēli mācībām 1966. gadā viņa sāka strādāt [tolaik - J. Raiņa Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā] Dailes teātrī. 1969. gadā absolvējusi kinoaktieru studijas, bet 1971. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru fakultāti.

Pirmā kinoloma - Velta spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967), kuru uzņēma viens no viņas studiju pasniedzējiem, režisors Aloizs Brenčs.

Saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu (2008). "Spēlmaņu nakts" balva kā gada labākajai aktrisei par Alises lomu Augusta Strindberga lugas „Nāves deja" iestudējumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (1996). Par lomām M. Bogavacas lugas "Ka tavu tēti!" iestudējumā nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada aktrise otrā plāna lomā.

Lilita Ozoliņa Dailes teātra pēdējām sezonām iedeva divas neaizmirstamas mātes lomas. Tā bija Henrieta Iskariota (S. A. Girga "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu", 2022) un titulloma Floriana Zellera lugas “Māte” iestudējumā (2020), kur viņa uzcēla pieminekli mātes mīlestībai – tik pretrunīgai, taču neizmērojami lielai un spēcīgai.

Lilitas Ozoliņas ieguldījums Latvijas teātra un kino mākslā ir neizmērojams un nemirstīgs – tikai pazīstot viņu, bijis iespējams atklāt to daudzpusību un bagātību, kas nāca no viņas personības un tika iedzīvināts visās viņas lomās.

TVNET izsaka līdzjūtību aktrises ģimenei, kolēģiem un draugiem. 

Atvadīšanās no Lilitas Ozoliņas notiks pirmdien, 12. jūnijā, no plkst. 12.00-13.30 Dailes teātra Stikla zālē ( 2. stāva foajē).