80 % eiropiešu uzskata, ka viltotu preču esamību nodrošina noziedzīgas organizācijas, un uzskata, ka viltotu preču iegāde grauj uzņēmumu un darbavietu prestižu un cita veida labbūtību. Turklāt 83 % aptaujāto uzskata, ka viltojumu iegāde atbalsta neētisku rīcību, un divas trešdaļas uzskata, ka tā ir drauds veselībai, drošībai un videi.

Attiecībā uz pirātismu 82 % eiropiešu piekrīt, ka digitāla satura iegūšana, izmantojot nelegālus avotus, rada kaitīgas prakses risku, piemēram, krāpniecību tīmeklī vai nepiedienīgu saturu, tostarp nepilngadīgajiem.

Iepretim pozitīvajiem rezultātiem, pētījumā arī atklāts, ka viens no trim eiropiešiem (31 %) joprojām uzskata, ka ir pieņemami iegādāties viltotas preces, ja oriģinālā produkta cena ir pārāk augsta, bet jaunāku patērētāju vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem, šis rādītājs pieaug uz pusi (50 %).

Pārejot no pārliecības uz rīcību, 13 % eiropiešu norāda, ka apzināti iegādājušies viltojumus pēdējā gada laikā. Šis rādītājs pieaug līdz 26 % vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas ir divreiz lielāks nekā vidēji ES, savukārt vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem tas samazinās līdz 6 % un 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū – zem 5 %.

Valstu līmenī to patērētāju īpatsvars, kuri apzināti iegādājušies viltojumus, svārstās no 24 % Bulgārijā līdz 8 % Somijā. Vēl bez Bulgārijas, viltojumu apzināta iegāde pārsniedz ES vidējo rādītāju Spānijā (20 %), Īrijā (19 %), Luksemburgā (19 %) un Rumānijā (18 %).

Visbiežāk minētais iemesls, lai lai pārtrauktu viltojumu iegādi, ir zemāka cena oriģinālajiem izstrādājumiem – to kā atbildi snieguši 42% aptaujāto. Populārs arguments, lai viltojuma vietā iegādātos oriģinālu saturu vai produktu, ir sliktas pieredzes risks.

Eiropieši kopumā iebilst pret pirātiska satura izmantošanu: 80 % apgalvo, ka viņi dod priekšroku likumīgiem avotiem, lai piekļūtu tiešsaistes saturam, ja ir pieejama iespēja par pieņemamu cenu.

Gandrīz 9 no 10 cilvēkiem ir informēti par vismaz viena veida likumīga satura piedāvājumu savā valstī, un vairāk nekā 4 no 10 eiropiešiem (43 %) pagājušajā gadā ir samaksājuši par piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam, tā lejupielādei vai straumēšanai no likumīga pakalpojuma. Lielākā daļa cilvēku (65 %) uzskata pirātismu par pieņemamu, ja saturs nav pieejams viņu abonementā.

14 % eiropiešu atzīst, ka ir apzināti piekļuvuši saturam, izmantojot nelikumīgus avotus pēdējā gada laikā. ES jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem šādas rīcības īpatsvars palielinās līdz 33 %. Tas īpaši attiecās uz sporta skatīšanos, izmantojot nelikumīgas straumēšanas ierīces vai lietotnes. Cilvēku īpatsvars, kuri piekļūst pirātiskam saturam, dažādās valstīs atšķiras, sākot ar 9 % Somijā un Dānijā, līdz 22 % Maltā.

Pētījumā iegūtos rezultātus komentē EUIPO izpilddirektors Kristians Aršambo (Christian Archambeau):

“Iedzīvotāju uztveres izpratne palīdz iesaistīties jēgpilnās sarunās gan ar patērētājiem, gan ieinteresētajām personām mūsu informētības un informēšanas pasākumu ietvaros. Pētījuma jaunākais izdevums sniedz jaunas būtiskas atziņas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu uztveri un vēlreiz uzsver nepieciešamību atbalstīt patērētāju aizsardzību. Tas arī apstiprina pozitīvas norises saistībā ar informētību par digitālo saturu un tā pieejamību no likumīgiem avotiem.”

Pētījums veikts no 2023. gada 30. janvāra līdz 15. februārim, visās ES dalībvalstīs veicot 25 824 tiešsaistes intervijas ar savienības valstu iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem un viņu vecākiem.

Pētījuma veicējs EUIPO ir viena no lielākajām ES decentralizētajām aģentūrām, kas atrodas Alikantē, Spānijā un pārvalda Eiropas Savienības preču zīmes (ESPZ) un reģistrētā Kopienas dizainparauga (RKD) reģistrāciju, kas nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību visās ES dalībvalstīs. Tas atzīts par novatoriskāko intelektuālā īpašuma biroju pasaulē.