14. augustā Dzintaru koncertzālē atkal viesosies par „romantikas princi” dēvētais pasaulslavenais franču instrumentālās mūzikas izpildītājs Ričards Klaidermans (Richard Clayderman, īstajā vārdā Filips Pažē/Philippe Pagès) kura koncertiem nekad nav bijušas lielas grūtības tapt izpārdotiem. Mūziķis šobrīd aktīvi sniedz koncertus dažādās pasaules vietās, un gan par to, gan citām aktualitātēm viņš labprāt dalījās attālinātā sarunā. Zīmīgi, ka uz plaukta, kas pianistam atradās aiz muguras, atradās globuss - kā trāpīga metafora mūzikas universālajiem ceļiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ričarda Klaidermana (1953) ģimenē mūzikas skaņas nebija reta parādība - viņa tēvs bija akordeona skolotājs. Divpadsmit gadu vecumā Klaidermanu uzņēma Parīzes konservatorijā, kur, jau tuvojoties vēlīniem pusaudža gadiem, viņš sāka gūt aizvien lielāku pasniedzēju un biedru atzinību. Daudzsološai un secīgi izkārtotai klasiskā pianista karjeras norisei kavēkļus lika ģimenes finansiālās grūtības, kuras izraisīja tēva slimība. Lai nopelnītu iztiku, jauneklis atrada darbu kā bankas darbinieks, no darba stundām atlikušajā laikā spēlējot pavadījumu dažādām vieglās popmūzikas apvienībām. Viņa pavadījums skanējis franču dziedātāju Džonija Halideja (Johnny Hallyday), komiķa un improvizatora Tjerī le Lurona (Thierry Le Luron) un Mišela Sardū (Michel Sardou) koncertos.
1976. gadā mūziķi uzaicināja franču ierakstu producents Olivjē Tusēns [i] (Olivier Toussaint) un viņa kolēģis Pols de Senevils [ii] (Paul de Seneville), lai ierakstītu maigu klavierbalādi. De Senevils šo balādi bija sacerējis kā veltījumu savai mazajai meitai Adelīnai. 23 gadus vecais Klaidermans (tobrīd vēl Filips Pažē) tika noklausīts kopā ar 20 citiem pianistiem un ieguva darbu. "Viņš bija interesants mūziķis ar maigu pieskārienu un labu tehniku," vēlāk rakstīja Tusēns, piebilstot: "Un viņš arī labi izskatījās!"