Režisora biogrāfiskajā drāmā īru aktieris Kilians Mērfijs atveido amerikāņu zinātnieku, Bērklija universitātes fizikas profesoru un “atombumbas tēvu” Jūliusu Robertu Openheimeru (1904-1967). Precīzi trīs stundu garā drāma savu dzīvi gan uz ASV, gan mūsu kinoekrāniem sāks 21. jūlijā.

Intervijā žurnālam Wired Nolans paskaidroja, ka pastāv dažas līdzības starp jaunās, nu jau 12. viņa režisētās filmas nobeigumu un neviennozīmīgo beigu ainu filmā “Pirmsākums”, kur tā arī palika neskaidrs, vai tās galvenais varonis Doms Kobs (Leonardo di Kaprio) joprojām atrodas sapnī.

Jautāts, vai viņš uzskata, ka viņa filmām ir raksturīgs optimistisks vai "antinihilistisks" kopsavilkuma atskats to noslēguma fāzē, Nolans atbild: "Es domāju, “Pirmsākuma” beigas ir visai nihilistiskas. Tomēr tiek piedāvāta arī iespēja, ka Doms ir devies tālāk savā dzīvē un nu ir kopā ar saviem bērniem. Taču šī fināla neskaidrība nav emocionāla. Tas ir intelektuāls vingrinājums skatītājiem.”

Tāpat režisors norāda uz līdzību starp abu drāmu beigām, kuras vieno “interesantas attiecības, kas vēl jāizpēta plašāk. “Openheimeram ir sarežģītas beigas. Sarežģītu sajūtu salikums.”

Nolans intervijā Wired devis ieskatu tajā, kā skatītāji līdz šim ir reaģējuši uz “Openheimera” nobeigumu:

“Daži skatītāji filmu pameta pilnīgi sagrauti. Dažiem bija grūti runāt. Es pieļauju, ka to varētu ietekmēt baiļu elements, kas saistās gan ar vēstures notikumiem, gan cilvēka pamatizjūtām. Tajā pašā laikā varoņu mīlestība, un arī mana mīlestība pret viņiem ir tikpat spēcīga kā visā manā iepriekšējā darbā.”

“Openheimers” ir režisora debija biogrāfijas žanrā un viņa pirmā filma kopš 2000. gada mistiskās krimināldrāmas “Memento”, kuru neizplata megakompānija Warner Bros. Savukārt aktieru sastāva līmenis tiek salīdzināts ar zvaigžņu plejādi, kādu skatītāji ir pieraduši redzēt “Atriebēju” franšīzes filmās. Līdzās Kilianam Mērfijam 40. un 50. gadu atmosfēru uz ekrāna palīdzēs uzburt Emīlija Blanta, Roberts Daunijs juniors, Mets Deimons, Florence Pjū, Benijs Safdijs, Džošs Hārtnets, Maikls Angarano un Džeks Kveids.

Scenāriju Nolans veidojis, balstoties Pulicera prēmijas laureāta, rakstnieka un publicista Kaja Bērda pētījumā “American Prometheus: The Triumph and Tragedy of J. Robert Oppenheimer” / “Amerikāņu Prometejs: Roberta Openheimera triumfs un traģēdija”. Par otru iedvesmas avotu kalpojuši vēsturnieka Mārtina Dž. Šērvina atklājumi – viņa specialitāte Bērklija, Prinstonas un Tafta universitātēs bija tieši atomieroču tapšanas vēsture un to tālākais liktenis aizvadītā gadsimta gaitā.

Droši paredzams, ka “Openheimers” var rēķināties ar vairākām nominācijām ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”. Cik garš varētu būt to saraksts, gan vēl spriest pāragri.