Brunči, kas žāvējas gan uz pakaramajiem, gan krēslu atzveltnēm, sviestmaizes un uzbužināti spilveni ir tikai daži no elementiem, kuri veido Dziesmu un deju svētku dalībnieku "kluso dabu" jaunajās mājās – Rīgas skolās. Izmitināšanas apjomi daudz neatšķiras no pagājušajiem svētkiem 2018. gadā, kad savas durvis dejotājiem, dziedātājiem un mūziķiem vēra 58 skolu durvis. Šogad tās ir 56 skolas un 14 citas iestādes, kas nav Rīgas pašvaldības pakļautībā. TVNET ciemojās pie Strūžānu-Dricānu apvienotā sieviešu kora "Taunadze", kurš omulīgi iekārtojies pamatskolā "Rīdze" Krišjāņa Valdemāra ielā, pavisam netālu no Latvijas Nacionālā teātra un pretim Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai. Ko uzzinājām šajā viesošanās reizē, skatieties gan videostāstā, gan fotogrāfijās!

Rēzeknes novada Dricānu pagastā satiekas Lubāna līdzenums ar Latgales augstieni, māla pakalni mijas ar meliorētām tīrainēm, bet no Putranu pakalniem ieraugāmi Sološnīka, Ziliņu un Lempu ezeri. 20. gs. beidzamā viesuļvētra pamatīgi sacaurumojusi pagasta mežus, kuros īpaši aktīvi darbojas bebri – centīgie upju saimnieki tajos sameistarojuši apjomīgu dambju tīklu. Pāri pakalniem aizlīkumo celiņi un taciņas, taču vairumā gadījumu tās aizved uz senioru apdzīvotām viensētām. Jaunatnes draiskulības un bērnu balsis vairāk skan centra tuvumā. Nu turienes maģistrālie ceļi aizved strādāt gribētājus uz Rēzekni, bet uzņēmīgākie ļaudis mēģina attīstīt savu uzņēmējdarbību pašos Dricānos.

Dricānu kultūras nama darbība vērsta uz tradicionālās kultūras vērtību saglabāšanu. Tiek strādāts pie kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas, saglabāšanas un dokumentēšanas. Tāpat kā citviet, arī šeit kultūras nama rīkotie pasākumi kalpo kā pagasta atpazīstamības zīmols.