Festivāls iesākās Rundāles pils Zelta zālē ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža vadītu koncertsarunu “Antīkā pasaule un mūsdienas – pārmantotais un zaudētais”, kurā mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis tikās ar filozofu Uldi Tīronu. Sarunai par atspēriena punktu tika ņemta Volfganga Amadeja Mocarta simfonija, kurai 19. gadsimta sākumā patvaļīgi piešķirts Jupitera vārds.
Sarunas muzikālajos iestarpinājumos flautists Reinis Lapa un arfiste Elizabeta Lāce atskaņoja Marsela Turnjē prelūdijas un Fransuā Kuperēna miniatūras, kā arī pirmatskaņojumu piedzīvoja Ernesta Valta Circeņa Jaundarbs antīkā stilā.
Pēc koncertsarunas klausītāji devās uz vienu no pils skaistākajām un greznākajām telpām - Balto zāli, lai baudītu Johannesa Brāmsa un Volfganga Amadeja Mocarta simfonisko skaņu krāšņo pasauli, ko diriģenta Gunta Kuzmas vadībā uzbūra Liepājas Simfoniskais orķestris un vijolniece Līga Baltābola. Skanēja Brāmsa Koncerts vijolei un orķestrim un Jupitera vārdā nosauktā Mocarta 41. simfonija.
Savukārt festivāls, kā ierasts, noslēdzās ar nakts koncertu maģiski izgaismotajā Rundāles pils Franču dārzā, ko šoreiz piepildīja vijolnieka Gunāra Mūrnieka un čellista Klāva Jankevica atskaņotās Johana Sebastiāna Baha un Bendžamina Britena mūzikas skaņas, kas klausītājus aizveda ceļojumā cauri laikam un telpai, atklājot Rundāles pils fasādi un Franču dārza strūklaku jaunās krāsās un noskaņās. Publika baudīja Baha reminora partitas solo vijolei pirmās četras daļas: Allemandu, Kurantu, Sarabandu un Žīgu, kā arī Britena Pirmo svītu čellam.