Festivāla otrajā dienā, 7. oktobrī plkst. 12:00 sākumskolas vecuma bērni (3+) varēs iesaistīties “Kaķu darbnīcā” kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi. Savukārt 13:30 jau vecāki bērni (9+) ir aicināti meklēt iedvesmu stāstiem kopā ar igauņu rakstnieci Rēli Reinausu (Reeli Reinaus). Abu darbnīcu norises vieta – "Siguldas Devona" DIGITI zāle. 

Šķiet, ka ar Inesi Zanderi īpaša iepazīstināšana nav nepieciešama, jo viņa ir viena no pašām zināmākajām un vairāk lasītajām bērnu dzejniecēm un stāstniecēm. Viens gan jāuzsver: "Kaķu darbnīcas" ievirze saistāma ar dzejoļu krājumu „Kaķis uz klavierēm” (2021), kas bagātīgi papildināts ar pazīstamās mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijām.

Grāmatā apkopoti daudzi liriski un jautri darbi, kas ir saistoši gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bet tās nosaukums radies, pateicoties elegantam četrkājainim vārdā Fricis, kurš dzīvo kādā mūziķu ģimenē. Protams, šis nav vienīgais Ineses Zanderes uzmanības reveranss kaķim – tādi ir rodami arī citās autores grāmatās. 

Un nu noskaidrosim rakstnieces atbildes uz dažiem jautājumiem. 

Kura ir tava mīļākā lasīšanas vieta un kāpēc?

Gulta. Tas sākās bērnībā, jo dzīvojām istabā četratā un mans dīvāns bija mana teritorija, kurā tad arī visu darīju.

Ar literatūru saistīts bērnības piedzīvojums (grāmata, varbūt tikšanās ar autoru vai teātra izrāde), kas visspilgtāk tev palicis atmiņā?

Kad Latvijas Leļļu teātris iestudēja Blaumaņa “Velniņus”, bērni varēja piedalīties zīmējumu konkursā, un uzvarētāji tika ielūgti uz speciālu izrādi. Es arī aizsūtīju zīmējumu un tiku ielūgta. Man ilgi mājās glabājās divi palieli mākslinieka Pāvila Šēnhofa velniņi, papīra figūras. Viens sarkans, otrs zaļš. Bet visilgāk saglabājās jautājums, par kuru lauzīju galvu gadiem. Izrādei bija Raimonda Paula mūzika, un divi eži tur dziedāja par to, ko viņiem patīk darīt: “…un pa biezo knīti čāpot, čūskas ķert kur var.” Tieši tā, ar uzsvaru uz zilbi “knī”. Kas ir knīts? Man vajadzēja kādus 20 gadus, lai apjēgtu, ka tas ir “biezoknītis”. Mūzika ne vienmēr palīdz saprast dzejoli.

Ko tu visvairāk gaidi un gribētu piedzīvot Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā?

Es zinu, ka katrs autors un mākslinieks būs ierauts paralēlās norisēs, nebūs daudz laika apstaigāt un pavērot, ko dara pārējie, tomēr ceru, ka notiks arī domu apmaiņa, kopības veidošanās.

Tagad iepazīsimies ar igauņu rakstnieci un pētnieci Rēli Reinausu. Pēc Kohilas ģimnāzijas (Raplas apriņķī, Igaunijas ziemeļos) absolvēšanas Rēli pievērsās studijām Tartu Teoloģijas akadēmijā, bet maģistra grādu saņēma par studijām Tartu Universitātes igauņu un salīdzinošās folkloras programmā. Tālāk izglītošanās ceļš Rēli aizveda uz Tallinas Universitātes Baltijas Filmu, mediju un mākslas skolu, kurā arīdzan iegūts maģistra grāds. 

Autore ir Akadēmiskās folkloras biedrības un Igaunijas Rakstnieku savienības biedre, sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas bērniem un jauniešiem, ieguvusi vairākas balvas bērnu stāstu konkursā "Mana pirmā grāmata", kā arī jauniešu romānu konkursā. Rakstot par jauniešu ikdienu un problēmām, Rēli neapiet tik sarežģītu motīvu kā noziedzība, nereti to risinot fantāzijas formātā.

2020. gadā latviešu valodā iznāca rakstnieces darbs "Marks, maģija un vilkate Vilma". Tajā stāstīts par divpadsmitgadīgo Marku, kurš ar ģimeni pārceļas dzīvot uz laukiem. Zēnam un viņa vecākajam brālim Martinam jāmeklē jauni draugi. Brālis ātri atrod sev kompāniju, taču Markam īsti neveicas. Tad viņš satiek Vilmu, no kuras pārējie bērni turas pa gabalu. Meitene iepazīstina Marku ar lielo mežu ciema pievārtē, kas parasti ir rāms un draudzīgs, taču mēdz kļūt arī patiesi biedējošs. Kādu dienu Marks uzzina Vilmas noslēpumu – meitene spēj pārvērsties.

Gadu vēlāk, arī Maimas Grīnbergas tulkojumā, lasītāji iepazinās ar Rēli grāmatu "Mortens, Emīlija un zudušās pasaules", kas tika iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020. gada izlasē un ieguva 3. vietu vecuma grupā 11+. Mazliet noslēpumainā un diezgan skaudrā stāsta galvenā darbības vieta ir purvs. Netālu no tā trūcīgos apstākļos kopā ar savu tēvoci alkoholiķi dzīvo Mortens, kura mamma ir aizbraukusi strādāt uz Somiju. Puiša vienīgā bagātība ir fotokamera. Kādu vakaru viņš purvā nejauši sastopas ar Emīliju, kura kļūst par viņa draugu un dod spēku izturēt par spīti visam. Drīz jaunietis saprot, ka noslēpumainā meitene nemaz nevar aiziet no purva...

Visbeidzot, šogad izdevniecībā "Zvaigzne ABC" klajā laista rakstnieces grāmata "Kā mans tētis atrada sev sievu". Tajā stāstīts par 12 gadus veco Keitu, kura dzīvo kopā ar tēti Stenu un labradoru Fredi. Keitas mamma nomira, kad meitene bija vēl pavisam maza. Kādu dienu tētis paziņo, ka vēlētos apprecēties vēlreiz, un lūdz meitai palīdzību atrast īsto sievu. Tētim piemērotas sievas meklējumos abi piedzīvo virkni komisku starpgadījumu. No igauņu valodas šīgada "Bērnu žūrijas" vērtēšanā iekļauto grāmatu tulkojusi Daila Ozola.

Kura ir tava mīļākā lasīšanas vieta un kāpēc?

Svarīgāka par vietu ir grāmata. Ja lasu labu grāmatu, tad vieta nav svarīga. Es varu lasīt jebkur – vilcienā, aiz zobārsta durvīm vai pat teltī.

Ar literatūru saistīts bērnības piedzīvojums (grāmata, varbūt tikšanās ar autoru vai teātra izrāde u.c.), kas visspilgtāk saglabājies tev atmiņā?

Varbūt tā bija kāda teātra izrāde, kur aktieri stāstīja pasakas. Esmu neesmu liela pasaku fane, bet šī izlase bija tiešām laba, un tās joprojām ir manas mīļākās pasakas.

Ko tu visvairāk gaidi un gribētu piedzīvot Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā?

Es ceru, ka manas darbnīcas izdosies, un es tiešām gribētu apmeklēt Siguldas bobsleja trasi.

Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmu izstrādājuši: izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale, ilustratore, bērnu grāmatu autore Rūta Briede, režisors Jānis Znotiņš un radošo industriju uzņēmums “Story Hub”.

Festivālu organizē: kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība.

Visa festivāla programma atrodama pievienotajā saitē.