:format(webp)/nginx/o/2023/01/10/15071378t1hb045.jpg)
Šķiet, ka viens no vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem ar vislielāko interpretāciju klāstu skan: “Naudas nav.” Lielajai gūzmai, kuru veido valstiski nozīmīgo un tādēļ – steidzami risināmo uzdevumu saraksts, ik pa brīdim pievienojas arī kāda degoša nepieciešamība no kultūras jomas. Šoreiz – nepietiekamais atalgojums profesionālo mūziķu kolektīvos Latvijā.
Ar lepnumu, bet vienlaikus arī ar skaudību vai pat bažām jāsecina, ka liela daļa Latvijas izcilo mūziķu šodien kuplina citu zemju orķestru rindas, tādējādi ceļot citu nāciju kultūras bagātības un unikalitāti. Berlīnes Filharmonijas orķestrī muzicē vijolniece Vineta Sareika un kontrabasists Gunārs Upatnieks, Leipcigas Gewandhaus orķestrī – obojiste Amanda Tauriņa un kontrabasists Matīss Eisaks; altistes Ilze un Liene Kļavas muzicē Bergenas simfoniskajā orķestrī, Amsterdamas Concertgebouw orķestrī – altiste Santa Vižine… Un ar šiem vārdiem ārzemēs rezidējošo mūziķu saraksts nebūt nenoslēdzas.
Protams, katra mūziķa karjeras pagriezieni un cēlumi ir ar saviem, individuālajiem apsvērumiem un ne visus no tiem balsta zemais atalgojums, kādu var piedāvāt Latvijas profesionālie orķestri, taču tas nenozīmē, ka problēmas aktualitāte un negatīvā ietekme uz koncertdzīves nākamajām sezonām mazinātos.
Lai paustu vienotu redzējumu par Latvijas akadēmiskās profesionālās mūzikas vides šībrīža grūtībām, turpmāko attīstību un nepieciešamajām izmaiņām, profesionālie kolektīvi un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) kopīgi ir nodibinājuši Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju (LPMKA).
/nginx/o/2023/10/05/15634422t1h0e5f.jpg)