Nacionālā ierakstu kompānija “SKANi” izdevusi komponistes Lūcijas Garūtas (1902–1977) kordziesmu albumu, ko ieskaņojis Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava. Albums tapis kā rezultāts pētījumam, lai izveidotu vēl iepriekš nebijušu a cappella kordziesmu katalogu, apkopojot dažādus publiski pieejamo un privāto kolekciju materiālus.
Latvijas Radio koris ieskaņojis komponistes Lūcijas Garūtas kormūzikas albumu “Ābele”
Albumā “Ābele” iekļautas gan pazīstamākās Lūcijas Garūtas a cappella kordziesmas, gan vairāku līdz šim neizdotu skaņdarbu pirmreizējie ieskaņojumi.
Lūcija Garūta ir viena no pirmajām latviešu profesionālajām komponistēm sievietēm – māksliniece ar neparastu estētisko redzējumu, sakņotu dziļā mīlestībā pret latvisko, īpaši cildinot latviešu tautasdziesmu, vienlaikus – ar spēcīgu tieksmi pēc pasaulīgas elpas, drosmīgi aizstāvot arī franču “Sešinieka” idejas.
“Sešinieks” ir franču komponista Ērika Satī un mākslinieka, rakstnieka un režisora Žana Kokto izveidota grupa ar devīzi: "Mūzikai jābūt vieglai, klasicisma gara iedvesmotai, kristālskaidrai un laikmetīgi dinamiskai!". “Sešinieka” dalībnieki bija Luī Dirē, Dariuss Mijo, Artūrs Onegērs, Žoržs Oriks, Fransiss Pulenks un Žermēna Taijfēra. Šai apvienībai nebija ilgs mūžs, taču draudzība un uzskatu saskaņa vairākus no viņiem saistīja līdz mūža beigām.
Lūcija Garūta absolvējusi Latvijas Konservatorijas Kompozīcijas klasi un Klavierklasi, vēlāk mācījusies Francijā, tostarp apguvusi kompozīciju Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā (Paul Dukas). 20. gadsimta 20. un 30. gados Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm – gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja koncertējusi Rīgā un visā Latvijā. Komponistes dzīvē svarīgs bija arī pedagoģiskais darbs – iesācies drīz pēc studijām Latvijas Konservatorijā, tas turpinājies līdz pat mūža galam, pasniedzot mūzikas teorētiskos priekšmetus, kompozīciju un klavierspēli.
Kā lielai daļai komponistu, kas dzimuši 20. gadsimta sākumā Latvijā un pārdzīvojuši okupācijas laikus, arī Lūcijas Garūtas daiļradi var iedalīt pirms un pēc Otrā pasaules kara. Komponistes radošais veikums ir piemērs tam, kā politisko varu maiņa ietekmēja mākslas procesus un darbus, nosakot vēlamos un mazāk vēlamos žanrus un stilus. Pirmās komponistes kordziesmas tapušas vien ap 1940. gadu, bet īpaši produktīva kormūzikas laukā bijusi desmitgade no 20. gs. 50. gadu otrās puses līdz 60. gadu otrajai pusei.
Jaunajā albumā “Ābele” Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā ieskaņojis 21 a cappella kordziesmu jauktam korim. Albuma tituldziesma “Ābele” ar dzejnieka Alfrēda Krūkļa vārdiem ir viena no zināmākajām Lūcijas Garūtas kordziesmām, atspoguļojot komponistes kormūzikas stilistisko esenci.
Albuma “Ābele” ieraksts veikts 2022. gada jūlijā un 2023. gada aprīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, sadarbojoties ar skaņu režisori Agnesi Streļču.
Albums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu; no 3. novembra tas pieejams gan CD formātā 80 pasaules valstīs, gan digitāli – populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās.