“Pats fakts ar vārdu – likvidācija – raisa sliktas sajūtas. Tāpēc ka lauku ļaudīm vienīgā vieta, kas vēl ceļ garu un junda dzīvei, ir šie tautas nami un bibliotēkas. Palasīju Kultūras, sporta un tūrisma pārvaldes nolikumu – neviena vārda par kultūras atbalstīšanu novada teritorijā, ir nosaukti tikai “Valmiera” un “Valmieras iedzīvotāji”. Un viss jau ir pēc nolikuma. Un tieši tādēļ – skumji,” savas bažas pauž aktīviste.

Ar šo ierakstu savos Facebook profilos dalījušies vairāki novadnieki, savukārt Valmieras novada dome jau ķērusies pie situācijas izskaidrošanas.

Proti, Valmieras novadā darbojas septiņi kultūras centri ar 23 struktūrvienībām. Izmaiņu mērķis ir saistīts ar struktūras izmaiņām, piemēram, nosaukums “tautas nams” neatbilst valstī noteiktam statusam.

Ceturtdien, 16. novembrī, novada domes sēdē izskatītais lēmumprojekts paredz, ka astoņu kultūras iestāžu struktūrvienību (Jērcēnu tautas nams, Brenguļu kultūras nams, Ramatas pagasta kultūras centrs, Ķoņu pagasta tautas nams, Sēļu pagasta tautas nams, Valmieras pagasta kultūras nams, Vecates pagasta kultūras centrs, Zilākalna kultūras nams) funkcijas un finansējums tiek pārvirzīts kultūras funkciju īstenošanai iedzīvotājiem, bet izmaiņas ir administratīvas – ēkās nedarbosies konkrētā pašvaldības kultūras iestāde.

Visi kultūras darbinieki darbosies citās kultūras struktūrvienībās un turpinās veidot kultūras pakalpojumu iedzīvotājiem. Ķoņu pagasta tautas nama ēka tiks atsavināta, Valmieras pagasta kultūras nama ēka jau ir atsavināta, pārējās ēkās plānota kultūras funkciju īstenošanas turpināšana, kā arī tām būs iespēja kļūt par radošo kopienu vietām.

Lēmumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu “Par priekšlikumiem Valmieras novada pašvaldības kultūras iestāžu darbībai”. Jau papildinātu lēmumprojektu, pamatojoties uz komiteju lēmumiem, Valmieras novada pašvaldības domes deputāti izskatīs nākamajā domes sēdē.