19. gadsimta vidū no šī materiāla tā tika izgatavoti daudzi rotājumi – jostu sprādzes, Portbouquet ziedu turētāji, saktas, šatelīnas, auskari, diadēmas un rokassprādzes. Jauna rotaslietu iezīme Viktorijas laikmetā bija to masveida ražošana, kas radās vienlaicīgi ar industrializāciju. Parādījās juvelierizstrādājumu ateljē, kas radīja masveidā izgatavotas rotaslietas, tādējādi samazinot to izmaksas.
Tieši pateicoties karalienei Viktorijai, modē ienāk rotaslietas, kurās izmantotas dabīgu matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabīgās pērles.
Par īpašu 19. gs. modes iezīmi kļūst pārī savienotas platas rokassprādzes, kuras valkāja uz plaukstas locītavām. Tās bieži tika izgatavotas no melna samta lentes, kurai piestiprināta apzeltīta metāla aizdare ar akmens vai stikla rotājumu. Tās ir bagātīgi pārstāvētas Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijā un būs aplūkojamas izstādē.
1890. gados Eiropā dzima jauns mākslas virziens – modernisms (Art Nouveau), ko dēvē par Jūgendstilu. To raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem, putnu, kukaiņu, sikspārņu un rāpuļu attēli un ziedu raksti. Tās bija piespraudes, matu sprādzes, kuloni, rokassprādzes. Rotas lietu izgatavošanā bieži lietoja sudrabu, emalju un atlējumu. Tieši modernisma laikmetā beidzās karalienes Viktorijas valdīšana, kura devās mūžībā Vaita salā 1901. gadā.
Izstādē iekļauti arī unikāli 19. gadsimta vēdekļi, rokassomas un citi dāmu aksesuāri, kas rada estētiski pievilcīgā laikmeta piegaršu.
Viktorijas laika rotu izstāde Liepājas interjera muzeja otrajā stāvā, Stenderu konditorejā būs apskatāma no 20. decembra līdz 2024. gada 28. aprīlim. Izstādi veido Liepājas muzejs sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu un Aleksandra Vasiļjeva fondu Lietuvā.