Deju lielkoncerta "Trīs vārdi dejotpriekam" dalībnieku kopskats Latvijas Nacionālajā teātrīFoto: Jurģis Rikveilis
Latvijas Universitātes „Dancis“ kopā ar citiem izciliem skatuviskās dejas ansambļiem decembra vidū Nacionālajā teātri rīkoja koncertu un tā godināja savus trīs vadītājus – Hariju Sūnu, Uldi Žagatu un Alfrēdu Spuru. Visi trīs bijušie vadītāji nav piederīgi tikai “Dancim” un vēsturei. Viņu veikums redzams latviešu 20. gadsimta horeogrāfiskās domas attīstībā, jo katrs savā profesionālajā darbā ir devis kaut ko tādu, kas vērtējams kā sava laika novitāte un tieši ar to ir piesaistījis studentijas, tātad – jaunās inteliģences pārstāvju sirdis.
Trīs horeogrāfi, kas 20. gadsimta otrajā pusē izveidoja latviešu skatuvisko deju tādu, kādu mēs šajā gadsimtā vairs nevaram pieredzēt, tikai skatīt senos kinokadros, attēlos, saklausīt laikabiedru atmiņās un ieraudzīt koncertā, ko rīkoja “Dancis”. Ideja un koncerta pārvaldība pieder “Danča” mākslinieciskajam vadītājam Rolandam Juraševskim.
Kādi viņi bija – Sūna, Žagata, Spura?
Tautas deja ar šīgada simtgadnieka Harija Sūnas (1923-1999) tiešu ietekmi no tautiskās dejas, kas labi iederas laukumā vai Dejas svētku stadionā, kļuva par skatuvei piemērotu dejas mākslu. Sūnas “Dancis” piedzīvoja pirmo atzīšanu uz padomju impērijas galvenajām skatuvēm Studentu festivālā Maskavā, kur latviešu studentu dejas māka tika augstu novērtēta arī starptautiskā līmenī.
Harijs Sūna ar Deju svētku virsvadītājiem 1980. gadā. No labās: Zinaīda Zeltmate, Uldis Žagata, Ingrīda Saulīte, Harijs Sūna, Inta Dimante, Osvalds Štrauss.Foto: No arhīva
Sūna gan neturpināja slavas ceļu, viņa ideja par Dziesmu un deju ansambli valsts universitātē neguva LPSR Kultūras ministrijas vadības atbalstu, sak’, ir jau profesionāls ansamblis filharmonijā… Tāpēc viņš devās pētīt horeogrāfisko folkloru Zinātņu akadēmijā, tā paverot ceļu Uldim Žagatam (1928-2015), kurš no profesionāla baleta dejotāja darba nonāca, kā toreiz teica – mākslinieciskajā pašdarbībā.
Baleta mākslinieks un horeogrāfs Alfrēds Spura.Foto: Dziesmu svētku krātuve/LNB
Darbība ar studentiem universitātes “Dancī” no Žagatas izveidoja profesionālu horeogrāfu, kas ļāva vadīt visaugstākās raudzes folkbaleta trupu jeb valsts deju ansambli “Daile”. Savukārt Žagatas pāriešana uz “Daili” pavēra ceļu Alfrēdam Spuram (1928-2001), kurš, tāpat kā Žagata, bija baletdejotājs. Spura “Danci” pārveidoja un tā mācēja suģestēt studentus, ka tie viņam sekoja visur un vienmēr.
Trīs vārdi dejotpriekam
Koncerts “Trīs vārdi dejotpriekam” Nacionālajā teātrī notika pāpildītā un jau sen izpārdotā zālē. Ieskatīsimies koncerta programmā. Te ir Ulda Žagatas dejas: “Es mācēju danci vest”, “Zeme rība, tautas jāja”, “Zemgale”, “Visapkārt Rīgai braucu“, “Kur tu biji, bāleliņi”, “Aiz ezera augsti kalni”, “Ačikops”, “Kā pasakā”, “Kad gribēju, stabulēju”, “Dejotprieks”, “Ai, tēvu zeme”.
:format(webp)/nginx/o/2024/05/04/16049263t1h44be.png)
/nginx/o/2023/12/25/15799664t1hae78.jpg)
/nginx/o/2023/12/25/15799666t1h6272.jpg)
/nginx/o/2023/12/25/15799681t1hf5c1.jpg)
/nginx/o/2023/12/25/15799669t1h01c7.jpg)