“Visi runā par to, ka latviešu aktieri nemāk spēlēt kino, visi runā kaut ko baigi teatrāli, tad visus tik ļoti sabiedēja, ka pēc tam visi latviešu aktieri sāka – viena doma viņiem galvā, ne iekšējais monologs, ne kas, ka tikai pareizi, monotoni, kaut cik dabiski pateikt tekstu, neko vairs nespēlē,” raidījuma vadītājam Paulam Timrotam stāsta Džilindžers.
“Aizbrauc otrā grāvī, bet tagad jau atkopjas pamazām,” par aktierspēli piebilst režisors. Timrota teiktajam, ka aktieri dzīvo tādā kā mucā – caurām dienām pa teātri, tāpēc neatliekot laika gūt reālās dzīves iespaidus, Džilindžers piekrīt: “Jā, tāpēc arī ik pa brīdim tu redzi, ka viņi kaut kādā savā dzīves uztverē nonāk kaut kādos strupceļos – ik pa brīdim kāds aiziet.”
Viņš turpina: “Labi, ka tu to izdari kādos 40 gados, – tev ļoti daudz iespēju sākt pavisam kaut ko citu darīt, bet jau kaut kādos 60 gados tev vairs nav kur likties, tu jau pats uzreiz baidies vēl no tās nākotnes, visu laiku esi pieradis, ka tu kaut kur esi pie vietas.” Uz Timrota jautājumu par pavisam jaunas dzīves sākšanu, vai režisors patiesi varētu būt taksists, Džilindžers nosmejas: ““Easy”! Nenormāli interesanta dzīve!”
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!