Vineta Sareika ir savu radošo spēku pilnbriedā. Kopš aizvadītā gada pavasara viņa ir leģendārā orķestra “Berlīnes filharmoniķi” koncertmeistare, esot vēsturiski pirmā sieviete šajā prestižajā amatā. Starp koncertiem uz nozīmīgākajām pasaules skatuvēm vijolniece labprāt muzicē arī dzimtenē.

Šajā koncertprogrammā viņa no jauna tiekas ar Amandīni Savarī – vienu no izcilākajām jaunās paaudzes franču pianistēm, kura līdz ar čellistu Kristianu Pjēru Lamarku savulaik bijusi Vinetas saspēles partnere arī slavenajā “Trio Dali”. Kopīgi izpētījušas un spoži ieskaņojušas Edvarda Grīga un Volfganga Amadeja Mocarta vijoļsonātes, nu abas mūziķes pievērsušās Johannesa Brāmsa daiļradei.

Oriģināls un dziļi pārdomāts, tehniski nevainojams un emocionāli spilgts ir abu izcilo kamermūziķu lasījums, pārlapojot visas trīs absolūtās mūzikas meistara romantiski nospriegotās vijoļsonātes, kas droši pieskaitāmas vijoles un klavieru dueta “zelta repertuāram”.

Amandīne Savarī ir ļoti daudzpusīga mūziķe, šobrīd arī pilda asociētās profesores pienākumus Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā. Uzvaras daudzos konkursos viņai ir palīdzējušas iegūt ievērojamu atpazīstamību visā Eiropā, Japānā, ASV, Austrālijā un citur. Viņa ir bijusi uz pasaules skatuvēm jau vairāk nekā desmit gadus, sadarbojoties ar pasaules atzītākajiem orķestriem. Kā izcila pianiste un kamermūziķe viņa ir uzstājusies nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs.

Johanness Brāmss vijoles un klavieru duetam skicējis skaņdarbus jau jaunībā, visas trīs romantiķa vijoļsonātes saistāmas ar komponista brieduma gadu daiļradi un tapušas jau pēc vācieša monumentālā Vijoļkoncerta. Pirmā no tām aizsākta 1878. gada vasarā, savukārt Trešā pabeigta desmitgadi vēlāk.

Tās visas vieno simfoniskas dramaturģijas vēriens un ārkārtīgi spilgta kantilēna (dziedoša melodija), ko vēl vairāk paspilgtina arī tematiskas atsauces uz paša autora emocionāli nospriegoto vokālo liriku. Ja abas pirmās mažora tonalitātēs rakstītās sonātes caurstrāvo gaiši liriskas vēsmas, tad reminora zīmē risinātajā Trešajā klātesošas ir arī dramatiski vētrainas brāzmas.

Festivāla “Vīnes klasika” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti.

14. februārī “Dzintaru koncertzālē” festivālu atklās koncertprogramma Johannesa Brāmsa “Mīlas valši”. “Latvijas Radio koris” un diriģents Sigvards Kļava koncertprogrammu dēvē par ideālās mīlestības meklējumu ceļu. Koncertā, mājas muzicēšanas atmosfērā, līdzās Johannesa Brāmsa saskanīgākajiem kora sabalsojumiem skanēs arī Franča Šūberta klaviermūzika četrām rokām Agneses Egliņas un Riharda Plešanova izpildījumā.

17. februārī “Lielajā ģildē” izskanēs koncertprogramma “Haidna “Filozofs” un Bēthovena “Pastorālā simfonija””. Koncertā uzstāsies izcilais vijolnieks Tomass Gulds, sitaminstrumentālists Bernhards Šimpelsbergers un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Programmā Ludviga van Bēthovena Sestā simfonija - “Pastorālā simfonija jeb atmiņas par dzīvi laukos”, Jozefa Haidna 22. – “Filozofu” simfonija un Johannesa Berauera žilbinošais dubultkoncerts “NoWhere NowHere”.

18. februārī “Lielajā ģildē” uz skatuves kāps vijolnieks Daniils Bulajevs un kamerorķestris “Davinspiro Camerata”. Programmā Volfganga Amadeja Mocarta Piektais koncerts vijolei un orķestrim Lamažorā, Jozefa Haidna Simfonija Domažorā un Ludviga van Bēthovena 9.sonāte jeb “Kreicera” sonāte.

22.februārī “Lielajā ģildē” ar savu solokoncertu uzstāsies virtuozais pianists Vestards Šimkus. Programmā būs klausāmas Ludviga van Bēthovena 33 variācijas par Antona Diabelli tēmu op. 120.

23. un 25. februārī “Lielajā ģildē” festivālu “Vīnes klasika” noslēgs Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” un “Kyrie” reminorā diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Izpildījumā piedalīsies “Latvijas Radio koris” un kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini, mecosoprānu Ievu Paršu, tenoru Artjomu Safronovu un basu Edgaru Ošleju.

Biļetes meklējamas „Biļešu paradīzes“ kasēs un tīmeklī, plašāka informācija festivāla „Vīnes klasika“ tīmekļa vietnē.