Par “Ciglīti” tiek runāts arī soctīkla Facebook grupā “Izcilas grāmatas”, un tajā savu piebildi devusi arī pati tulkotāja: “Silst mana sirds un vītero. Kā es šito gaidu! [..] Tulkoju ar patiesu aizrautību, jo stāsts, manuprāt, ir lielisks. Un, manuprāt, neparasts. [..] Mīlu šo grāmatu, beidzot kaut kas īsts un rūgts kā dzīve.”

“Ciglītis” ir grāmata, kura jau šobrīd nokļuvusi visvairāk pirkto grāmatu topa pirmajā desmitniekā vairākās grāmatnīcu ķēdēs arī Latvijā, romāns, kura sižetu var izstāstīt dažos teikumos, taču tas nekādi neatainotu darba tekstuālo un emocionālo dzelmi.

Visvairāk valdzina romāna valoda un autores izteiksmes veids.

“Ciglītis” apbur ar reālistisku, neiedomājami skaistu un ārkārtīgi sāpīgu pieaugšanas stāstu, kuru soli pa solim noejam kopā ar galveno varoni, vārdā Teo. Pavisam parastā dienā, kad viņš kopā ar māti nejauši iegriežas Metropolitēna Mākslas muzejā, māte, vienīgais Teo tuvinieks, kopā ar daudziem citiem iet bojā terorista sarīkotā sprādzienā, un trīspadsmit gadus vecais zēns paliek viens.

Dzīve ir apmetusi baisu salto, un Teo kaut kā ir jāatrod iespēja pastāvēt. Augt. Kļūt par sevi pašu. Vai kādu citu. Vārdu sakot, Teo jāiemācās dzīvot bez mātes.

Ir viegli dumpoties un pieprasīt, kad esi drošībā un mīlēts, taču ārkārtīgi, pat nepanesami grūti ir augt un iejusties tad, ja nevienam īsti nerūpi. Taču augšana ir tikpat dabiska dzīves sastāvdaļa kā sēras, un nav iespējams būt dzīvam un neaugt, nepārtapt – tikai stāvēt uz vietas. Teo iet – un kopā ar viņu iet arī lasītājs. Augšup un lejup, bet vienmēr uz priekšu…

“Starp “realitāti” no vienas puses un to punktu, kurā prāts sastop realitāti, ir vidus zona, varavīksnes šķautne, kur piedzimst skaistums, kur divas ļoti atšķirīgas virsmas sajaucas un saplūst kopā, piedāvājot to, ko nepiedāvā dzīve: un tā ir telpa, kurā eksistē visa māksla un visa maģija. Un vēl es apgalvotu arī, ka visa mīlestība. Vai varbūt, precīzāk, šī vidus zona ilustrē mīlestības fundamentālo pretrunu.”

Amerikāņu rakstniece Donna Tarta (1963) saņēmusi gan literāro kritiķu, gan lasītāju atzinību. Viņas pirmais romāns “Slepenā vēsture” (The Secret History) tika izdots 1992. gadā. 2003. gadā par romānu “Mazais draugs” (The Little Friend) autore saņēmusi britu grāmatu un preses tirdzniecības tīkla “WH Smith” literāro balvu un nomināciju “Orange” daiļliteratūras balvai. Par romānu “Ciglītis” Donna Tarta saņēmusi Pulicera balvu un Endrjū Kārnegija (Andrew Carnegie) medaļu par Labāko daiļliteratūras darbu.

Pieejama arī e-grāmata. Romānu no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.