Smiļģa seja nu redzama pie Dailes teātra.

"Teātri sarunājas," stāsta attēla autore Gunta Senberga.

Vietnē "X" teātra kritiķe un zinātniece Zane Radzobe Dailes teātra sperto soli nosauc par spoži asprātīga.

Bilde, atvainojiet, no FB dzīlēm. Jāatzīst - Daile spoži asprātīga: šitā pārspēlēt / iekost JRT viņu “atgriešanās dienā” :D Lai gan bija labi lasīt, ka Hermanis gatavo svaigu repertuāru; atliek cerēt, ka “jaunajā mājā” būs redzami ne tikai tikai jauni, bet arī labi iestudējumi… pic.twitter.com/7A1BOdqBdA

— Zane Radzobe (@kripaz) February 29, 2024

Jāatzīmē, ka Eduards Smiļģis ir viens no Dailes teātra dibinātājiem. Tāpat iespējams, ka Smiļģa profils uz fasādes izstādīts tādēļ, ka 29. februāra vakarā Dailes teātrī pēdējo reizi tiek izrādīta režisora dzīves ritējumam veltītā izrāde "Smiļģis".

Eduards Smiļģis bija aktieris, režisors, teātra reformators, viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem Latvijas teātra vēsturē, kurš ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Smiļģa režijas rokraksts balstās modernisma mākslas principos – stilizācijā un teatralizācijā, radot Latvijas teātrī unikālu spēles stilu un izaudzinot vairākas aktieru paaudzes.

Būdams teātra autodidakts un režijas profesiju apguvis pašmācības ceļā, E. Smiļģis 1920. gadā kopā ar domubiedriem nodibināja Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātri. Dailes teātris ir viens no lielākajiem joprojām aktīvajiem Latvijas teātriem.

Atšķirībā no Latvijas Nacionālā teātra, kas darbojas psiholoģiskā teātra estētikā, E. Smiļģa Dailes teātris sekoja modernisma mākslas principiem, radot savu unikālu teātra stilu, kas balstījās stilizācijā un teatralizācijā.

E. Smiļģa režijas rokrakstā šie principi daļēji saglabājās arī pēc 1945. gada, kad pēc otrreizējās padomju okupācijas par vienīgo atļauto metodi mākslā kļuva sociālistiskais reālisms. E. Smiļģis Dailes teātri vadīja no 1920. līdz 1964. gadam, nospēlējot vairāk nekā 60 lomu, iestudējot vairāk nekā 320 izrāžu un izaudzinot vairākas aktieru paaudzes.