Par festivāla simbolu izvēlēts unikāls, Dobeles teritorijā atrasts 12. gadsimta paralēlskaldņu lejamveidnes attēls, kam uzticēts simbolizēt svētkus saulainākajā pilsētā Latvijā.

Sākot jubilejas gadu, aicina iesūtīt sveicienus Dobelei

Stāsta Dobeles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Sandra Safranoviča: ”Festivāla apmeklētāji jau no marta tiek aicināti piedalīties dažādās jubilejas akcijās. Akcijā “770 DAUDZ LAIMES Dobelei” aicināsim gan vietējos dobelniekus, gan draugus un viesus no citām pilsētām iesūtīt savus video sveicienus ar vēlējumu pilsētai tās apaļajā jubilejā.

Mūsu kvēlākā dzimšanas dienas vēlēšanās jeb akcijas mērķis ir sasniegt 770 vēlējumus, kuri svētku laikā pie Lielās skatuves LED ekrānos parādīsies 770 sveicēju sejās un balsīs.

Protams, jubilejā neiztikt arī bez svētku kūkas un dāvanām, tas viss un vēl vairāk katru sveicēju sagaidīs Dobeles jubilejā.”

Festivāla grafisko elementu iedvesmas avots – unikāls ornaments

“Kā galvenais pilsētas svētku identitātes elements uz nozīmīgo 770 gadu jubileju šogad tiek izmantots unikāls atradums – 12. gadsimta akmens paralēlskaldņu lejamveidne,” atklāj Dobeles novada pašvaldības Būvvaldes vides dizainere Liene Laurinoviča.

“Tā tika ņemta par pamatu grafiskajam rakstam, kurā krustveida formā izvietotas stilizētas apļa līnijas, kas izriet no centrālā apļa ar paralēlu svītriņu grupām. Visa centrā ir cilvēks, kuru simbolizē lielākais aplis vidū, un tam apkārt esošā daba ar šīm četrām saulītēm jeb gadalaikiem, kas ir mazāki apļi. Šī simbola kopējais veidols sasaucas ar mūsu vietzīmi: ceriņu četru ziedu lapiņu, kā arī šī gada svētku četru dienu programmu,” skaidro vides dizainere.

Grafiskie elementi ar plašu vēsturisko nozīmi

Pirmo reizi Dobeles vārds rakstītos avotos minēts 1254. gadā, kad starp Livonijas ordeni, Rīgas arhibīskapu un arhibīskapijas domkapitulu tika noslēgts Zemgales dalīšanas akts. Pētot tā laika notikumus, atklāts, ka aptuveni šajā laikā tad arī tika izmantota šāda lejamveidne, kura bija paredzēta alvas piekariņu atliešanai.

Dobeles novada muzeja speciāliste Undīne Krūze akcentē izmantotā elementa vēsturisko nozīmi: “Vizuālajā identitātē izmantotais ornaments ņemts no zemgaļu lejamveidnes. Tā ir datējama ar 12.-13. gadsimtu un tika atrasta Dobeles pilskalnā 2020. gadā, Andra Tomašūna vadītajos arheoloģiskajos izrakumos.

Arheoloģe Dagnija Svarāne ornamentu raksturojusi kā unikālu, jo līdzīgs ornaments Baltijā lejamveidnēs nekur citur neparādās. Tāpēc varam lepoties ar unikālu, tikai Dobelei piederīgu piecu saulīšu rombveida ornamentu. Ja Dobele mūsdienās lepojas ar saulainākās Latvijas pilsētas godu, tad redzam, ka saulīšu simbolika mums bijusi aktuāla arī 12. un 13. gadsimtā.”

Festivāla programma un centrālie mūziķi, kuri kuplinās svinības ar savu uzstāšanos, tiks izziņoti tuvāk festivāla norises laikam.