Jāpiemin, ka tās iznāca visnotaļ sarežģītajā Covid-19 pandēmijas laikā. Gan “Godzilla pret Kongu” (rež. Ādams Vingārds, 2021), gan “Kāpa” (rež. Deniss Vilanēvs, 2021) iznākšanu nācās pārlikt Covid-19 dēļ. Kad beidzot tas kļuva iespējams, to apgrūtināja pandēmijā noteiktie ierobežojumi. Tomēr par spīti tam abas filmas izrādījās ārkārtīgi ienesīgas: “Godzilla pret Kongu” un “Kāpa” ieņēma attiecīgi 8. un 9. vietu starp 2021. gada pelnošākajām filmām.

Divas ekrāna leģendas: Karalis Kongs un Godzilla

Kases grāvēju vēsture nebūtu iedomājama bez divām lielā ekrāna leģendām Karaļa Konga un Godzillas. Karalis Kongs uz lielajiem ekrāniem debitēja 1933. gadā, un, neraugoties uz tolaik Amerikā valdošo Lielo depresiju, šis fantastikas kinodarbs spēja kļūt par kases grāvēju. Karaļa Konga debija iezīmēja tam laikam unikālus tehnoloģiskos sasniegumus specefektos – tika lietoti stopkadri, apgaismošanas un montāžas triki.

Savukārt šajā gadsimtā Karalis Kongs uz ekrāniem atgriezies vairākkārt. Pirmo reizi 2005. gadā režisora Pītera Džeksona filmā “Karalis Kongs”, kas bija oriģinālās filmas rimeiks. Otrā reize bija 2017. gadā režisora Džordana Vota-Robertsa filmā “Karalis Kongs: Galvaskausa sala”. Tur mistiskā primātu leģenda tika iedzīvināta aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad zinātnieku un militāristu komanda dodas uz Galvaskausa salu, lai meklētu leģendām apvīto briesmoni.

Filmā satiekas vairāki “Marvel” filmu aktieri – Lokija atveidotājs Toms Hidlstons spēlē Vjetnamas kara veterānu Džeimsu Konrādu, Kapteines Mārvelas iemiesotāja Brī Larsone ataino izmeklējošo fotožurnālisti Meisonu Vīveru, bet Nika Fjūrija seja Semjuēls Lī Džeksons atveido kārtējo skarbo militāristu savā karjerā – pulkvežleitnantu Prestonu Pakārdu.

Savukārt Godzilla pirmos soļus uz ekrāna spēra 1954. gadā, un monstra radītāji nenoliedza vēlmi, lai viņu nezvērs atkārtotu milzu primāta atveidojuma līdzšinējos komerciālos panākumus. Godzilla savos pirmsākumos kalpoja kā alegorija atombumbas radītajiem draudiem visai pasaulei, tostarp amerikāņu atombumbas sētajai iznīcībai Hirosimā un Nagasaki. Milzu nezvēra posta darbi Tokijā savā ziņā iemiesoja Japānas iedzīvotāju piedzīvotās šausmas pēc amerikāņu uzbrukuma un filmas autoru pārdomas, ka daba atriebsies cilvēcei par tās šausminošo izgudrojumu.

Abi monstri uz lielā ekrāna pirmoreiz sastapās 1962. gada stāstā, kur cilvēku iztramdītie briesmoņi satikās cīņā Fudži kalna virsotnē. Karaļa Konga un Godzillas pirmā sastapšanās Japānā aizvien var lepoties ar to, ka tā ir visapmeklētākā Godzillas filma. Lai gan publika abus monstrus iemīlēja, kinolentē tie atkārtoti sastapās tikai pēc gandrīz 60 gadiem filmā “Godzilla pret Kongu”.

Šajā filmā ģeologu Neitanu Lindu atveido skatītāju iemīļotais aktieris Aleksandrs Skašgords. Gatavojoties lomai, viņš ne tikai aizrāvās ar Tukšās zemes teorijas pētniecību – ideju, ka zemes kodolā varētu būt telpa, kurā mīt citas dzīvības, bet arī iemācījās zīmju valodu, lai varētu sazināties ar kolēģi Keiliju Hotlu, kura ir nedzirdīga un nāk no nedzirdīgo ģimenes. Jaunā aktrise filmā tēlo kurlu meitenīti Džiu, kurai ir īpaša saikne ar Karali Kongu.

Šī filma ir daļa no “MonsterVerse” – vienota kino universa, kurā mīt gan abi iepriekš minētie monstri, gan citi nezvēri. Filmā, protams, netrūkst abu titulvaroņu cīņas, ko kā aizraujošu izklaidi atzinīgi novērtēja gan skatītāji, gan kritiķi. LMT Viedtelevīzijā pieejamas šādas “MonsterVerse” filmas: “Godzilla” (rež. Garets Edvardss, 2014), “Godzilla: briesmoņu karalis” (rež. Maikls Dohertijs, 2019) un “Godzilla pret Kongu” (2021) un “Kongs: Galvaskausa sala” (2017).

Ekranizēt neekranizējamo jeb kā tapa “Kāpa”

Frenka Herberta zinātniskās fantastikas eposs “Kāpa” ilgstoši tika vērtēts kā neekranizējams darbs. Stāsts skar gan starpgalaktisku politisko cīņu par nenovērtējamo resursu spaisu, kas ir stūrakmens šīs pasaules pārvaldes sistēmai, gan augstdzimušās Atreidīsu dzimtas stāstu, tostarp jauna zēna Pola kļūšanu par visas galaktikas līderi.

1974. gadā izaicinājumu pirmais pieņēma ukraiņu izcelsmes Čīlē dzimušais avangarda režisors Alehandro Hodorovskis, kura vīzija par “Kāpas” ekranizāciju paredzēja 14 stundu garu materiālu, bet aktieru saraksts ietvēra gan paša dēlu, gan tādas kinoleģendas kā Orsons Velss un Alēns Delons. Turklāt lomas bija paredzētas arī rokzvaigznei Mikam Džegeram un māksliniekam Salvadoram Dalī. Par skaņu celiņu būtu jārūpējas rokgrupai “Pink Floyd”. Tiesa, Hodorovska vīzijai spārnus apgrieza neizbēgamais naudas trūkums, un ar to arī beidzās ambīcijas par potenciāla kases grāvēja radīšanu.

Kādu laiku potenciālajai “Kāpas” ekranizācijai bija piesaistīts Ridlijs Skots – režisors un producents, kurš laika gaitā iemantojis kases grāvēju meistara slavu. Tomēr beigās darbu 1984. gadā paveica cits vizionārs Deivids Linčs. Diemžēl filma neizpelnījās nedz skatītāju, nedz kritiķu mīlestību, un arī pats Linčs kopš tā laika ir distancējies no sava veikuma.

Pēc vairāk nekā 30 gadiem neiespējamo apņēmās paveikt kanādiešu režisors Deniss Vilnēvs, kurš savus spēkus zinātniskās fantastikas laukā bija pierādījis darbos “Atnācēji” (2016) un “Pa asmeni skrejošais 2049” (2017). Jāteic, ka Vilnēva ieceru dēļ Kristoferam Nolanam nācās meklēt jaunu komponistu savām filmām “Tenet” (2020) un “Openheimers” (2023), jo viņa senais cīņu biedrs Hanss Cimmers kā kvēls “Kāpas” fans nevēlējās laist garām iespēju komponēt mūziku jaunajai filmai. Šobrīd LMT Viedtelevīzijā pieejama gan “Kāpa”, gan “Tenet”, tāpēc skatītāji var novērtēt ne vien abu režisoru padarīto, bet arī salīdzināt Cimmera un Nolana jaunā sabiedrotā – komponista Ludviga Goransona – veikumu.

Lai gan Vilnēvs bija nokomplektējis izcilu vizionāru un talantu komandu, viņam šķēršļus lika notikumi pasaulē. Vispirms pirmizrādi nācās atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ, bet pēc tam studija nevēlējās konkurēt ar Daniela Kreiga pēdējo uznācienu Džeimsa Bonda tēlā filmā “Nav laika mirt” (rež. Kerijs Fukunaga, 2021). Visbeidzot “Kāpa” piedzīvoja triumfu ne vien skatītāju sirdīs, bet arī makos (2021). To nodrošināja arī izcilais aktieru ansamblis – Timotijs Šalame, Zendaja, Rebeka Fērgusone, Džošs Brolins, Stellans Skašgords, Šarlote Remplinga, Havjers Bardems un daudzi citi. Arī kritiķi nepalika vienaldzīgi – tam apliecinājums ir seši filmas nopelnītie Oskari. Otrā filma, visticamāk, atkārtos pirmās panākumus. Arī pats Vilnēvs minējis, ka trešās filmas scenārijs ir teju pabeigts, un Cimmers atklājis, ka jau ķēries pie mūzikas komponēšanas.

Sagatavojies jaunāko kinogrāvēju seansiem, iepazīstot to galveno varoņu stāstus filmās, kas pieejamas LMT Viedtelevīzijā!

Raksts tapis sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju.