Latvijā Akrams Hans un viņa trupa uzstāsies 2024. gada pavasarī – 10., 11. un 12. aprīlī Dailes teātrī.

Akrama Hana dzīvesstāsts sākās pirms viņa dzimšanas. Akrama vecāki 1974. gadā emigrēja uz Lielbritāniju, bēgot no karadarbības, kas plosīja Indostānu; viņi jau gaidīja dēlu, un mazulis nāca pasaulē Vimbldonā. Kas ir būtisks un simbolisks fakts: viss Hana radošais rokraksts ir divu viņam vienlīdz tuvu kultūru – Āzijas un Eiropas – sintēze, tas veidojies, meklējot universālu valodu – tik izteiksmīgu, ka to sapratīs visi, un tik skaistu, ka ikviena sirds pamirs apbrīnā un sajūsmā. Jau bērnībā apguvis klasisko indiešu tempļu deju kathaku, Akrams Hans iestājās Ziemeļanglijas Laikmetīgās dejas skolā (Northern School of Contemporary Dance) Līdsā un to absolvēja ar augstāko vērtējumu mācību iestādes vēsturē.

Arī uz skatuves viņš kāpa jau bērnībā – un uzreiz ar galveno lomu: pats bija Mauglis Londonas Indiešu dejas akadēmijas izrādē. 13 gadu vecumā piedalījās kulta iestudējumā – Pītera Bruka deviņas stundas ilgajā «Mahābhāratā» un filmējās tās TV versijā. Vēlāk pilnveidoja meistarību De Monfora universitātē Leičesterā un sadarbojās ar izcilo beļģu dejotāju un horeogrāfi Annu Terēzi de Kiersmākeri.

Vai viņš ir domājis arī par klasisko baletu? Jā. 19 gadu vecumā noskatījies Barišņikova un Nurejeva ierakstus, aizgājis uz pirmo nodarbību pie stieņa cerību pilns, gatavs iekarot sirdis…

«Sanāca otrādi,» tagad Akrams Hans smejas. «Tā beidzās mana baleta karjera.» Un sākās baletmeistara karjeras ceļš. Vispirms viņš pētīja iespējas, ko dod paša ķermenis, un veidoja solo numurus tikai sev. Pēcāk nodibināja laikmetīgās dejas kolektīvu «Akram Khan Company» - mainot tā sastāvu no projekta uz projektu, no tūkstošiem pretendentu izvēloties vislabākos, vistalantīgākos. Šā gadsimta sākumā Hana kontā jau bija visas iespējamās britu kritikas balvas, viņš bija kļuvis par spilgtāko Miglainās Albionas laikmetīgās kultūras vērtību. Karaliene viņam pasniedza Britu Impērijas ordeni.

Dižā franču balerīna Silvija Gijēma vērsās pie Akrama ar lūgumu radīt kaut ko viņai. «Rezultātā es nonācu līdz izpratnei par klasisko baletu un klasisko ķermeni tajā.»

Viņš turpināja dejot pats, dejoja brīnišķīgi – un tikai 2019. gadā, 45 gadu vecumā paziņoja, ka galvenās lomas vairs neuzņemsies. «Laurence Olivier Award» un «Benois de la Danse» viņam jau ir, bet augstākas raudzes godalgu dejas Olimpā nav vispār…

Akrama Hana pielūdzēju armija ir milzīga. Daži sajūsmināti seko viņam kopš pirmajām izrādēm. Citi ir redzējuši un uz mūžu iemīļojuši viņa «Žiželes» horeogrāfisko versiju. Daži iet vēl tālāk – pasludinot Akramu Hanu par dejojošo guru, jaunā garīguma Skolotāju. Balets «Džungļu grāmata: pārrakstīta» ir kā balzams viņu visu dvēselēm. Tas nav tikai iespaidīgs laikmetīgās mākslas paraugs. Tas ir jauns redzējums, pārskatot vēstures kanonus. Tas ir manifests. Taču, ja jums izdosies pamudināt horeogrāfu uz vaļsirdību, Akrams Hans atzīsies, ka izdomāt savu «Džungļu grāmatu» sācis, arī atminēdamies sevi kā desmitgadīgu dejotāju; mīlēdams Kiplingu un Disneja multeni; domādams par saviem bērniem, ar kuriem viņam ir interesanti apspriest visu, kas notiek mūsdienu pasaulē.

Ir liela veiksme, ka Latvijas skatītāji iepazīst slavenā horeogrāfa daiļradi, tieši ar šo baletu sākot, jo uz šo izrādi visa ģimene var iet kopā – un to noteikti vajag darīt! «Džungļu grāmata: pārrakstīta», jau iespēlējusies un karsti sveikta uz slavenākajām pasaules skatuvēm, uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves viesosies 10., 11. un 12. aprīlī.